Kognitīvi biheiviorālais modelis
Hipnozi bieži definē kā izmainītu apziņas stāvokli, kas daļēji atšķiras no parastās (jeb "nomoda") apziņas. Ar to bieži vien cilvēkiem beidzās domas par hipnozi kā par “stāvokli”. “Stāvokļa” teorija pasvītro hipnozes stāvokļa atšķirību no nehipnozes un saskaņā ar šo teoriju tiek uzskatīts, ka transs prasa unikālus kognitīvus procesus. Šīs teorijas ietvaros hipnozes stāvoklis principā tiek izskatīts kā piespiedu kārtā radīts.Šādas domas par hipnozi faktiski ir plašai sabiedrības daļai un var uzskatīt, ka tieši šāds uzskats ir vainojams tajā, ka hipnozei tiek piedēvētas maģiskas vai okultas spējas. Toties vienmēr ir bijis ievērojams skaits cilvēku, kuru skatu punkts ir atšķirīgs-tiek uzskatīts, ka cilvēka uzvedību atrodoties hipnozes stāvoklī nosaka tie paši motivācijas un uzvedības faktori, kas vada apzinātu uzvedību. Šī teorija ir pazīstama kā “bezstāvokļa” teorija. Nikolas Spanoss ( Nicholas Spanos, 1996) – viens no šī virziena vadošajiem atbalstītājiem uzskata, ka hipnozes stāvoklis ietver sevī divus komponentus. Pirmkārt, atklāti tiek noteikta kā hipnoze, izmantojot hipnozes indukcijas standarta procedūras, kā arī suģestijas, kas parasti asociējas ar hipnozi. Otrkārt, turpmāk tiek sniegtas tādas suģestijas, ka indivīds piedzīvos īpašas uzvedības vai iekšējas sajūtas, kā zināms, nokļūstot nebrīves stāvoklī. Spanos apgalvo, ka šīs parādības tiek piedzīvotas kā hipnozes stāvoklis, tāpēc, ka situācija atklāti tiek nosaukta par hipnozi. Cilvēki piedzīvo hipnozi tad, kad gaida šo pārdzīvojumu. Kognitīvi biheiviorālais modelis tieši orientējas uz “bezstāvokļa” teoriju(Kirsh, 1993). Hipnozes parādību saprot kā sociāli psiholoģisku pārmaiņu produktu, tādu kā ticība, cerība, gaidīšana un konteksts. Tiek uzskatīts, ka hipnozes parādība biežāk parādās situācijās, kas tiek noteikta kā hipnoze, kad klients pozitīvi izturas pret hipnozi un gaida, ka tā viņam palīdzēs. Kiršs un Linns( Kirsch and Lynn, 1997) apgalvo, ka hipnozes pārdzīvojumus ietekmē kulturāli nosacīta gaidīšana un reakciju komplekts. Bez tā viņi apgalvo, ka noteiktas spējas, tādas kā iztēle un nosliece uz fantāzijām paaugstina hipnozes uztveri reaktīvās gaidīšanas ceļā un vēlmi dalībniekiem identificēt savas reakcijas kā hipnozes pēc savas dabas. Kognitīvi biheiviorālā hipnoze pieļauj, ka lielākā daļa psiholoģisku traucējumu tiek izsaukti kā pašhipnozes negatīva forma, pie kuras negatīvas domas tiek pieņemtas bez kritikas un pat bez apzinātas izpratnes ( Araoz, 1985). Piemēram, indivīdam var būt atkārtoti tēli vai domas, kas saistītas ar svarīgu darba pienākumu neizpildīšanu vai aizmirstot svarīgu tikšanos, bet diez vai apzinās to nepārtrauktu klātbūtni. Lai tiktu vaļā no šīm domām, nepieciešams, pirmkārt, dot klientam skaidri apzināt to klātbūtni un nostāju, otrkārt, iemācīt izmantojot hipnozes kognitīvo pārstrukturizēšanu, operēt ar daudz pozitīvāku, adaptīvāku pašapliecināšanos( Golden et al., 1987). Starp citu, klientus var apmācīt pašhipnozes iemaņām tā, lai viņi varētu to pielietot nezināmās situācijās. Tika pierādīts, ka kognitīvi biheiviorālā psihoterapijas procesa laikā hipnozes pielietošana palielināja dziedināšanas efektivitāti līdz 87%( Kirsch, 1993). Pozitīvās pārmaiņas vairāk kā 80% gadījumu liecina par tās augsto efektivitāti. Kiršs un kolēģi ( Kirsch at al., 1995) uz 18 darbu metaanalīzes pamata, kuros tika salīdzināta psihoterapija ar un bez hipnozes pielietošanas, uzrādīja, ka klientu pašsajūtas uzlabošana saņemot kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju izmantojot hipnozi bija par 70% augstāka nekā tiem, kas saņēma tikai kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju. Klienti bieži vien lūdz, lai viņus ievada hipnozē, dažreiz nekavējoties, un hipnopsihoterapeitam ir svarīgi novērtēt tādas vēlmes motivāciju. Hipnozi reizēm saprot, kā maģisku veidu, kā iegūt rezultātus bez īpašas piepūles, īpaši darbā ar kaitīgiem ieradumiem. Piemēram, ir bijuši vairāki klienti, kuri lūdza lai atrodoties hipnozes stāvoklī, tiem liktu zaudēt lieko svaru, vai atmest smēķēšanu. Laikam visi gribētu zaudēt lieko svaru, un vairākums cilvēku gribētu atmest smēķēšanu, bet tikai tad, ja tas no viņiem neprasa ievērojamu piepūli. Ir atklāts, ka novērtēt cilvēka motivāciju var ar jautājuma palīdzību: jūs gribat atmest smēķēšanu, samazināt svaru vai jūs gribat gribēt!? Kā zināms, viņi saprot starpību un piekrīt otram variantam, ļaujot apspriest reālu hipnozes efektivitāti. Klienti var tāpat jautāt par hipnozi, par cik ir zināms kāds, kam tā ir palīdzējusi, kas savukārt rada diskusiju, lai spriestu par individuālām īpatnībām attiecībā par hipnozes ietekmi uz konkrētu indivīdu.