Kas ir hipnoze ?

Ievešana transa stāvoklī (vai izmainītā prāta stāvoklī) ir viens no vecākajiem fenomeniem, kas zināms cilvēkam,un ir sastopams gandrīz katrā kultūrvidē visā pasaulē. Tas arī varētu būt pamatoti aprakstīts kā pirmavots sākotnējai psihoterapijai un, kas ir nedaudz strīdīgi , ka varētu būt arī pamats daudziem jaunākajiem psiholoģiskajiem korekcijas stiliem. Lai gan šādi mainīti apziņas stāvokļi ir zināmi tūkstošiem gadu , terminu "hipnoze"( no grieķu "Hypnos" , kas nozīmē "gulēt") izdomāja skotu ārsts James Braid, apmēram 1840. gadā un aprakstos, kuri ir saglabājušies, ir precīzi minēts, ka hipnotiskais stāvoklis ir pilnīgi atšķirīgs no miega stāvokļa . Ar mūsu pašreizējo zināšanu līmeni , hipnozes fenomens vēl nav precīzi definēts , bet iespējams pamatota pagaidu definīcija varētu būt: Hipnoze ir prāta stāvoklis ,ar kura palīdzību var uzlabot, ( bet ne tikai ), garīgo un fizisko relaksāciju un kuras laikā mūsu zemapziņa spēj sazināties ar mūsu apziņu. Hipnozi var labāk definēt, ko ar tās palīdzību var izdarīt , nevis to, kas tā ir.Šajā sakarā plaši pieņemts uzskatīt, ka hipnoze ir izcilākā metode, ar kuras palīdzību mēs varam piekļūt mūsu iekšējam potenciālam. Aprakstīto prāta stāvokli var sasniegt , saviem spēkiem ( paš- hipnoze ) vai izmantojot citu personu . Ja šī persona ir apmācīts profesionālis, kurš izmanto izrietošo prāta stāvokli, lai veicinātu labvēlīgas un vēlamas pārmaiņas, process tiek saukts par "Hipnoterapiju" .

Kas ir Hipnoterapija ?

Psihoterapija ( dažreiz saukta arī " dziedināšana ar vārdiem ") ir emocionālo un psiholoģisko traucējumu, nevēlamu paradumu un nevēlamu sajūtu likvidēšana, izmantojot tikai psiholoģiskās korekcijas metodes. Visu šādu terapiju mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ( parasti saucot viņus par klientiem) , atrast nozīmīgas alternatīvas pašreizējiem neapmierinošajiem domāšanas , sajūtu vai uzvedības veidiem . Terapija ir tendēta palīdzēt klientiem pieņemt gan sevi, gan citus , kā arī var būt ļoti noderīga personības attīstības veicināšanai un iekšējo potenciālu atbloķēšanai. Ir daudzas psihoterapijas metodes, bet Hipnoterapija atšķiras ar to, ka tā cenšas risināt klienta problēmas zemapziņas līmenī . Praktiski Hipnoterapeits bieži (bet ne vienmēr) ieved klientu relaksētā stāvoklī, izmantojot paša klienta iztēles spēku un lietojot plašu paņēmienu klāstu, sākot no metaforu un simbolu (piemeklējot katram cilvēkam individuāli) , beidzot ar direktīvajām suģestijām, kas rada labvēlīgas izmaiņas. Analītiskās metodes var arī tikt izmantotas, lai atklātu problēmas, kuras ir radušās klienta pagātnē ( attiecas uz "tur un tad" ) vai arī terapija vairāk tiek koncentrēta uz klienta pašreizējo dzīvi un pašreizējām problēmām, kuras rada problēmas (attiecas uz "šeit un tagad"). Parasti uzskata, ka terapija ir noderīga, ja klients ir personīgi motivēts kaut ko mainīt (nevis paļauties tikai uz terapeita centieniem), lai gan pārliecība par iespējamajām labvēlīgajām izmaiņām var būt arī pietiekama sākumam. Neatkarīgi no izmantotās metodes, iespējams, ka vissvarīgākais ir tas , ka klients var justies komfortabli ar terapeitu . Tas īpaši ir svarīgi Hipnoterapijā , kurā rezultāts ievērojami tiek uzlabots , ja tiek nodibināta savstarpēja uzticēšanās gaisotne . Šī iemesla dēļ ir ieteicams, ka sākotnēji tiek rezervēta viena sesija, atstājot klientam pēc tam iespēju brīvi izlemt, vai vēlas turpināt iesākto. Atšķirībā no daudzām citām psihoterapijas formām , Hipnoterapija parasti tiek uzskatīta par īstermiņa terapijas formu, kurā vēlamajām izmaiņām ir jābūt redzamām jau pēc dažiem seansiem.

Kuru var nohipnotizēt ?

Atbilde uz šo jautājumu - neapšaubāmi ir " gandrīz visus " . Šo apgalvojumu tomēr mazliet jāprecizē, dažus ir vieglāk ievest hipnozes stāvoklī nekā citus, tas arī atkarīgs no indivīda vēlmes būt nohipnotizētam . Šī vēlme ir atkarīga no vairākiem faktoriem , no personas īpašajām vajadzībām un no savstarpējā uzticēšanās līmeņa attiecīgajam terapeitam. Secinājums no šī jautājuma ir "Kāds transa stāvoklis ir vajadzīgs , lai panāktu labvēlīgu rezultātu ?" Lai gan joprojām pastāv dažas nesaskaņas saistībā ar šo jautājumu, lielākā daļa zinātnieku piekrīt, ka faktiskajam transa līmenim (vai dziļumam ) nav tiešas sakarības ar labvēlīgo rezultātu , kas varētu tikt iegūts. Praksē tas nozīmē, ka pat tad, ja persona uzskata, ka viņš nav atradies hipnozes stāvoklī, pēc noteikta laika sprīža ( un tas ir ļoti svarīgs faktors ) , terapijas vēlamais rezultāts varētu vēl uzlaboties . Laika jautājums ir īpaši svarīgs mūsu pašreizējā sabiedrībā, kura daudzējādā ziņā ir spiesta domāt, ka katras vēlmes piepildījumam ir jābūt momentānam . Hipnoterapija var būt ārkārtīgi efektīva , taču tā nav maģija . Tomēr, ja ir īstais laiks un ja ir atrasts piemērots praktizējošs speciālists, ar kuru klients ir gatavs strādāt , tad visi mērķi( reālie ) ir sasniedzami .

Kuri cilvēki var gūt labumu no Hipnoterapijas ?

Atkal atbilde uz šo jautājumu ir " praktiski visi " . Ņemot vērā, ka Hipnoterapiju var izmantot , lai piekļūtu personas iekšējam potenciālam un ka , iespējams, neviens neizmanto savu faktisko potenciālu, tad šī atbilde ir pilnīgi patiesa . Tomēr tas nav tikai potenciāls, kuru var atraisīt ar Hipnoterapiju, bet arī savu iekšējo resursu iedarbināšana, lai veiktu labvēlīgas pārmaiņas. Šis ir dabisks dziedināšanas veids mūsu ķermenim , kuru var veicināt Hipnoterapija . Līdz ar to problēmas, kuras var atrisināt ar Hipnoterapijas palīdzību ir ļoti daudz, saraksts varētu būt pārāk garš, bet , protams tas sevī ietver: stress , trauksme , panikas lēkmes , fobijas , nevēlami ieradumi un atkarības (piemēram, smēķēšana , pārēšanās , alkoholisms ) , dažādi traucēta miega modeļi , neticība saviem spēkiem un zems pašnovērtējums , eksāmenu bailes un bailes no publiskas uzstāsanās, alerģijas un ādas slimības, migrēnas un iekaisušo zarnu sindroms . Papildus ir pierādīts, ka ķirurģijā, kur anestēziju nav vēlams vai ir neiespējami lietot, var izmantot hipnozi kā anestēzijas līdzekli, kā arī abu jomu- gan sporta, gan māksliniecisko sasniegumu uzlabošanā .

Izplatītākās klientu bažas.

Cilvēki dažreiz ir norūpējušies, ka " zaudēs kontroli " hipnozes laikā . Tomēr visi vispārējā vienprātībā norāda, ka neatkarīgi no tā, cik dziļi cilvēki ieiet hipnozē , viņi tiešām pilnībā kontrolē situāciju. Klienti var runāt, ja viņi to vēlas (vai nerunāt, tas atkarīgs no konkrētā gadījuma ), var piecelties un atstāt telpu jebkurā brīdī, ja viņi to vēlas. Tāpat hipnotizētajai personai nevar likt izdarīt kaut ko, kas ir pretrunā ar viņa pieņemtajām ētikas vai morāles normām, vai arī likt kaut ko izdarīt pret viņa reliģisko pārliecību. Iespējams, ka zaudētas paškontroles jēdziens izriet no skatuves hipnozes, kur dalībnieki, acīmredzot , veic visādas darbības ( parasti, diezgan dumjas ). Tomēr lasītājam jāzina, ka dalība ir brīvprātīga ( tātad " atļauja " hipnozei jau ir dota), un ka visi „brīvprātīgie” apzinās to, ko ļauj ar sevi darīt. Arīdzan, tā kā saglabājas kontrole, cilvēks nevar pret savu gribu izpaust kaut kādus noslēpumus.