Kāpēc miers reizēm šķiet nedrošs
Kāpēc miers reizēm šķiet nedrošs?
Daudzi cilvēki saka:
“Es gribu mieru, bet nespēju atslābināties.”
“Kad viss beidzot kļūst mierīgs, es sāku just trauksmi.”
“Pat atvaļinājumā mans ķermenis joprojām ir saspringts.”
No malas tas var šķist paradoksāli.
Ja cilvēks ilgojas pēc miera — kāpēc ķermenis tam pretojas?
Taču nervu sistēmai miers ne vienmēr automātiski nozīmē drošību.
Kāpēc nervu sistēma pierod pie spriedzes?
Ja cilvēks ilgstoši dzīvojis stresā, emocionālā spriedzē vai nepārtrauktā pielāgošanās režīmā, ķermenis pie šī stāvokļa pierod.
Pastāvīga aktivācija kļūst par “normālo” fonu.
Nervu sistēma sāk uztvert:
- kontroli kā drošību,
- aizņemtību kā stabilitāti,
- domāšanu kā aizsardzību,
- bet mieru — kā nezināmu teritoriju.
Kāpēc miers var aktivizēt trauksmi?
Brīžos, kad beidzot viss apklust, cilvēks dažkārt pirmo reizi sāk sajust to, kas iepriekš bija noslēpts zem darbības un kontroles.
Tas var būt:
- uzkrāts nogurums,
- apslāpētas emocijas,
- iekšējs tukšums,
- vai trauksme, kas iepriekš bija aizklāta ar aktivitāti.
Dažiem cilvēkiem relaksācija sākumā pat pastiprina nemieru.
Tas nenozīmē, ka ar cilvēku “kaut kas nav kārtībā”.
Tas bieži nozīmē, ka nervu sistēma vēl tikai mācās, ka mierā ir iespējams palikt drošībā.
Kāpēc sevi nevar vienkārši piespiest nomierināties?
Cilvēks nevar sevi piespiest nomierināties tikai ar gribasspēku.
Ja ķermenis ilgstoši dzīvojis hiperaktivācijā, tam nepieciešams laiks, lai atjaunotu drošības sajūtu.
Tāpēc svarīgi nav cīnīties ar sevi, bet pakāpeniski veidot apstākļus, kuros nervu sistēma var sākt uztvert mieru kā drošu stāvokli.
Kā terapeitisks process var palīdzēt?
Terapeitiskā procesā bieži notiek ne tikai “runāšana par problēmām”.
Pakāpeniski tiek attīstīta spēja:
- izturēt mieru,
- būt kontaktā ar sevi bez nepārtrauktas kontroles,
- pamanīt savas ķermeņa reakcijas,
- veidot drošības sajūtu ne tikai ārējā pasaulē, bet arī sevī.
Noslēgumā
Miers nav slinkums.
Miers nav vājums.
Miers ir nervu sistēmas spēja neatrasties nepārtrauktā izdzīvošanas režīmā.