Panikas lēkmes: kas tās izraisa un kā ar tām strādā psihoterapijā?

Panikas lēkme vienmēr pārsteidz cilvēku nesagatavotu. Tā sākas pēkšņi — pat mierā, bez skaidra iemesla — un ķermenis pārņem sajūta, ka “notiek kaut kas bīstams”.

Tomēr panikas lēkme nav dzīvībai bīstama un nav “trakums”. Tā ir nervu sistēmas maksimālas aktivācijas reakcija, kas cenšas pasargāt cilvēku.

Panikas lēkme nav briesmas. Panikas lēkme ir signāls par pārslogotu nervu sistēmu.

Kā jūtas cilvēks panikas lēkmes laikā?

strauja sirdsklauves,
elpas trūkuma sajūta,
drebuļi vai karstuma viļņi,
reiboņa sajūta,
spiedoša sajūta krūtīs,
derealizācija vai atvienošanās sajūta.

Lēkmes laikā cilvēks bieži domā: “Es tūlīt nomiršu”, “Es zaudēju kontroli”, “Es sajukšu prātā”. Taču tas nenotiek — panikas lēkme ir biedējoša sajūtās, nevis realitātē.

Kas izraisa panikas lēkmes?

ilgstoša spriedze un trauksme,
pārslodze un miega trūkums,
neapzinātas emocijas un iekšēji konflikti,
ķermeņa nogurums,
pēkšņas dzīves pārmaiņas.

Visbiežāk pamatā ir neresetēta nervu sistēma: ja simpātiskā sistēma ilgstoši ir aktivēta, pietiek ar mazu kairinājumu, lai ķermenis “ieslēgtu” panikas reakciju.

Kā psihoterapija palīdz panikas lēkmju gadījumā?

Nervu sistēmas nomierināšana: atjaunojas pieeja mierīgai elpai un ķermeņa drošības sajūtai.
Iekšējo daļu sakārtošana: bieži viena daļa baidās, otra cenšas kontrolēt — panika rodas starp tām.
Emocionālo “aizsprostojumu” mīkstināšana: kad iekšējā vide kļūst drošāka, panika atkāpjas.
Simptomu izskaidrošana: sapratne būtiski samazina bailes no paša stāvokļa.
Jaunu reakciju veidošana: ķermenis iemācās pāriet mierā, nevis “uzsprāgt”.

Ko var darīt panikas brīdī?

Atgriezties ķermenī: nosauc 3 lietas, ko redzi, 2 skaņas, ko dzirdi, 1 sajūtu ķermenī.
Izelpa ilgāka par ieelpu: ieelpa 4 → izelpa 7.
Roka uz krūtīm: fizisks siltums palīdz nomierināt nervu sistēmu.
Frāze sev: “Šī ir ķermeņa reakcija, nevis briesmas.”

Noslēgumā

Panikas lēkme nav ienaidnieks. Tā ir ķermeņa valoda, kas saka: “Man vajag mieru.” Terapija palīdz šo valodu saprast un pakāpeniski atjaunot drošības sajūtu ķermenī.