Kāpēc cilvēks nevar atslābināties, pat ja ļoti grib?

Ir cilvēki, kuri saka:

“Es ļoti gribu atslābināties, bet man nesanāk.”
“Es mēģinu elpot, meditēt, atpūsties — un nekas nemainās.”
“Jo vairāk cenšos, jo saspringtāks kļūstu.”

Tas nav tāpēc, ka cilvēks dara kaut ko nepareizi.

Visbiežāk tas nozīmē, ka atslābināšanās pati par sevi ir kļuvusi par spiedienu.

Kad vēlme atslābināties pārvēršas spriedzē

Ja cilvēks ilgstoši dzīvo saspringumā, tad frāze “man vajadzētu atslābināties” kļūst par vēl vienu uzdevumu.

Šādā brīdī notiek paradokss:

•  
• prāts dod komandu atslābināties,
•  
• ķermenis to uztver kā spiedienu,
•  
• nervu sistēma aktivizējas vēl vairāk.

Tāpēc atslābināties neizdodas, pat ja vēlme ir ļoti liela.

Kāpēc ķermenis nepaklausa gribai?

Ķermenis darbojas pēc pieredzes, nevis pēc loģikas.

Ja iepriekšējā dzīves pieredzē:

•  
• mierā bija jābūt modram,
•  
• relaksācija nebija droša,
•  
• atpūta nozīmēja risku,
•  
• emocijas netika atļautas,

tad ķermenis iemācās neatslābt, pat ja apstākļi ir droši.

Iekšējais konflikts: daļa, kas grib mieru, un daļa, kas sargā

Bieži vien cilvēkā vienlaikus darbojas divas daļas:

•  
• daļa, kas ilgojas pēc miera,
•  
• daļa, kas sargā un paliek modra.

Jo vairāk cilvēks cenšas atslābināties, jo aktīvāka kļūst sargājošā daļa.

Tas nav traucējums — tas ir aizsardzības mehānisms.

Kāpēc “pareizas tehnikas” ne vienmēr palīdz?

Elpošanas vingrinājumi, meditācija un relaksācijas tehnikas var būt ļoti noderīgas.

Taču, ja nervu sistēma ir pārslogota, tās var radīt pretēju efektu:

•  
• pastiprinātu nemieru,
•  
• vilšanos,
•  
• sajūtu, ka “ar mani kaut kas nav kārtībā”.

Problēma nav tehnikās.

Problēma ir tajā, ka ķermenim vēl nav drošības, uz kuras balstīties.

Kā psihoterapija palīdz šādos gadījumos?

Psihoterapijā netiek uzspiesta atslābināšanās.

Tiek radīti apstākļi, kuros ķermenis pats sāk atlaist spriedzi:

•  
• palēninot tempu,
•  
• normalizējot nervu sistēmas reakcijas,
•  
• strādājot ar iekšējiem konfliktiem,
•  
• stiprinot drošības sajūtu.

Hipnoterapijā šis process notiek īpaši saudzīgi, jo netiek lauzta pretestība.

Kā cilvēks jūtas, kad spiediens pazūd?

•  
• atslābināšanās notiek pati no sevis,
•  
• elpa kļūst brīvāka,
•  
• ķermenis vairs necīnās,
•  
• prāts kļūst klusāks,
•  
• parādās uzticēšanās sev.

Miers vairs nav uzdevums.

Tas kļūst par dabisku stāvokli.

Noslēgumā

Ja cilvēks nevar atslābināties, pat ja ļoti grib, tas nenozīmē, ka viņš dara kaut ko nepareizi.

Tas nozīmē, ka ķermenim vēl ir vajadzīga drošība, nevis spiediens.

Un, kad drošība parādās, atslābināšanās notiek pati.