Kāpēc domas nebeidzas?

Daudzi cilvēki sūdzas:

“Man galvā visu laiku skan domas.”
“Es nevaru apstādināt prātu.”
“Pat naktī domas nebeidzas.”

Šī pieredze ir ļoti izplatīta.

Un tā nenozīmē, ka cilvēks ir vājš, pārlieku jūtīgs vai “pārdomā pārāk daudz”.

Visbiežāk tas nozīmē, ka prāts ir kļuvis par nervu sistēmas regulācijas instrumentu.

Prāts kā aizsardzības mehānisms

Domas pašas par sevi nav problēma.

Problēma rodas tad, kad domāšana kļūst par galveno veidu, kā cilvēks mēģina justies drošībā.

Ja dzīves laikā:

•  
• bija jābūt uzmanīgam,
•  
• vajadzēja paredzēt citu reakcijas,
•  
• bija jākontrolē situācijas,
•  
• emocijas netika pietiekami atbalstītas,

tad prāts iemācās nepārtraukti strādāt.

Domāšana kļūst par sargu.

Kāpēc domas pastiprinās mierā?

Daudzi pamana, ka domas kļūst skaļākas tieši tad, kad viss it kā ir mierīgi.

Tas notiek tāpēc, ka:

•  
• dienas laikā uzmanību aizņem darbība,
•  
• miera brīdī pazūd ārējā kontrole,
•  
• iekšējā spriedze kļūst dzirdama.

Tad prāts aktivizējas vēl vairāk, lai nepieļautu sajūtas, kuras šķiet grūti izturēt.

Kāpēc domas nevar vienkārši “apstādināt”?

Domas nav poga, kuru var izslēgt.

Jo vairāk cilvēks mēģina:

•  
• piespiest sevi nedomāt,
•  
• cīnīties ar prātu,
•  
• kontrolēt domas,

jo aktīvāks kļūst domāšanas process.

Tā ir nervu sistēmas reakcija, nevis rakstura iezīme.

Kā psihoterapija palīdz nomierināt domas?

Psihoterapijā mērķis nav apklusināt prātu ar spēku.

Mērķis ir:

•  
• samazināt iekšējo spriedzi,
•  
• stiprināt drošības sajūtu ķermenī,
•  
• atjaunot līdzsvaru starp prātu un sajūtām,
•  
• iemācīt nervu sistēmai atpūsties.

Hipnoterapijā šis process notiek maigi, ļaujot prātam pakāpeniski atkāpties no sarga lomas.

Kas mainās, kad domas sāk rimties?

•  
• parādās iekšējs klusums,
•  
• uzlabojas miegs,
•  
• samazinās trauksme,
•  
• ķermenis jūtas mierīgāks,
•  
• domas kļūst skaidrākas un lēnākas.

Prāts vairs nav spiests strādāt nepārtraukti.

Tas kļūst par palīgu, nevis sargu.

Noslēgumā

Nebeidzamas domas nav problēma, ko vajag salabot.

Tās ir signāls, ka nervu sistēmai ir bijis par daudz.

Un, kad ķermenis sāk justies drošāk, domas pašas kļūst klusākas.