Galvenie psihoterapijas novirzieni

Kādu psihoterapijas virzienu izvēlēties? Kā tie atšķiras un kurš labāk man derēs? Šos jautājumus uzdod jebkurš cilvēks, kas nolēmis doties ar savām problēmām pie psihoterapijas speciālista. Mēs sastādījām nelielu gidu, kas palīdzēs izveidot priekšstatu par galvenajiem psihoterapijas novirzieniem.

Psihoanalīze Dibinātājs: Zigmunds Freids, Austrija (1856-1939) Kas tas ir? Metodes, ar kuru palīdzību var iegremdēties neapzinātajā, izpētīt to, lai palīdzētu cilvēkam saprast iekšēju konfliktu cēloni, kas radušies bērnības pārdzīvojumu rezultātā, un tādējādi atbrīvojot viņu no neirotiska rakstura problēmām.

Kā tas notiek? Galvenais psihoterapeitiskajā procesā – neapzinātā pārveide apzinātajā ar brīvu asociāciju, sapņu, kļūdainu darbību analīzes iztulkojuma metožu palīdzību... Seansa laikā pacients guļ uz kušetes, runā visu, kas ienāk prātā, pat to, ka liekas nebūtisks, nejēdzīgs, nomāc, u.c.. Analītiķis (sēž aiz kušetes, pacients neredz viņu), interpretējot vārdu, rīcību, miegu un fantāziju apslēpto nozīmi, mēģina atrisināt brīvo asociāciju mudžekli galvenās problēmas meklējumos. Tas ir ilgs psihoterapijas veids un stingri reglamentēts. Psihoanalīze noris 3-5 reizes nedēļā 3-6 gadu garumā.

Par to: Z. Freids ”Ikdienas dzīves psihopatoloģija"; "Ievads psihoanalīzē" (Питер, 2005, 2004); ”Mūsdienu psihoanalīzes antoloģija".A.Žibo un A.Rassohina redakcijā (Питер, 2005). Analītiskā psiholoģija Dibinātājs: Karls Jungs, Šveice (1875-1961)

Kas tas ir? Veselīga un pilnīga pieeja psihoterapijai un sevis izziņai uz neapzināto kompleksu un arhetipu izpētes bāzes. Analīze atbrīvo cilvēka dzīves enerģiju no kompleksu varas, virza viņu uz psiholoģisko problēmu pārvarēšanu un personības attīstību. Kā tas notiek? Analītiķis apspriež ar pacientu viņa pārdzīvojumus simbolu un metaforu valodā. Tiek izmantotas aktīvā iztēle, brīvās asociācijas un zīmēšanas, analītiskās smilšu psihoterapijas metodes. Tikšanās notiek 1-3 reizes nedēļā 1-3 gadu garumā. Par to: К. Jungs "Atmiņas, sapņi, pārdomas" (Air Land, 1994); "Kembridžas analītiskās psiholoģijas vadība" (Добросвет, 2000). Psihodrāma Dibinātājs:Jākobs Moreno, Rumānija (1889-1974) Kas tas ir? Dzīves situāciju un konfliktu izpēte darbībā, ar aktieru izmantošanu. Psihodrāmas mērķis - iemācīt cilvēku atrisināt personiskas problēmas, zaudējot savas fantāzijas, konfliktus un bailes. Kā tas notiek? Drošā terapeitiskā iekārtā ar psihoterapeita un citu grupas dalībnieku palīdzību tiek izspēlētas nozīmīgas situācijas no cilvēka dzīves. Lomu spēle ļauj izjust emocijas, stāties pretī dziļiem konfliktiem, veikt darbības, kas ir neiespējamas reālajā dzīvē. Vēsturiski psihodrāma ir grupu psihoterapijas pirmā forma. Ilgums - no vienas sesijas līdz 2-3 nedēļā, gadu garumā. Optimāls vienas psihoterapijas sesijas ilgums - 2,5 stundas. Par to: "Psihodrāma: iedvesma un tehnika".P.Holmsa un M,.Karpa redakcijā (Класс, 2000);P.Kellermans "Psihodrāma ar tuvplānu. Terapeitisko mehānismu analīze”(Класс, 1998). Geštaltterapija Dibinātājs: Frics Perlzs, Vācija (1893–1970)

Kas tas ir? Cilvēka, kā veselas sistēmas un viņa attīstības- miesiskās, emocionālās, sociālās un garīgās, izpēte. Geštalttreapija palīdz iegūt pilnīgu priekšstatu par sevi (geštalt) un sākt dzīvot nevis pagātnes un fantāziju pasaulē, bet "šeit un tagad". Kā tas notiek? Ar terapeita atbalstu klients strādā ar to, ko pārdzīvo un jūt pašlaik. Izpildot vingrinājumus, viņš izdzīvo savus iekšējos konfliktus, analizē emocijas un fiziskās sajūtas, mācās apzināties "ķermeņa valodu", savas balss intonācijas un pat roku un acu kustības... Rezultātā viņš sasniedz personīgā "Es” atskārsmi, mācās uzņemties atbildību par savām sajūtām un rīcībām. Metodika apvieno psihoanalītiskās (pārvešana neapzināto jūtu līmenī) un humānistiskās pieejas (akcents uz "saskaņu ar sevi") elementus. Terapijas ilgums - ne mazāk kā 6 iknedēļas tikšanās. Par to: F.Pērlzs «Geštaltterapijas prakse”, «Ego, bads un agresija» (ИОИ, 1993, Смысл, 2005); S.Gingers «Geštalt: kontakta māksla» (Пер Сэ, 2002).

Ekzistencialā analīze

Dibinātāji: Ludvigs Binsvangers, Šveice (1881-1966), Viktors Frankls, Austrija (1905-1997), Alfrīds Lengle, Austrija (g. 1951) Kas tas ir? Psihoterapeitisks virziens, kura pamatā ir eksistenciālisma filozofijas idejas. Tās izejošais jēdziens ir "ekzistencija", vai "īsta", laba dzīve. Dzīve, kurā cilvēks tiek galā ar grūtībām, realizē personīgās iestrādes, kuru dzīvo brīvi un atbildīgi, kurā redz jēgu. Kā tas notiek? Eksistenciālais terapeits neizmanto vienkārši tehniku. Viņa darbs - tas ir atvērts dialogs ar klientu. Saskarsmes stils, apspriežamo tematu un jautājumu dziļums atstāj cilvēkam izjūtu, ka viņš ir saprasts - ne tikai profesionāli, bet arī cilvēcīgi. Terapijas gaitā klients mācās uzdot sev jēdzieniskus jautājumus, pievērst uzmanību tam, kas rada saskaņu ar personīgo dzīvi, lai cik sarežģīta tā būtu. Terapijas ilgums- no 3-6 konsultācijām līdz dažiem gadiem.

Par to: A.Lengle «Dzīve, kas piepildīta ar jēgu” (Генезис, 2003); V.Frankls «Cilvēks jēgas meklējumos» (Прогресс, 1990); I.Jaloms «Ekzistenciālā psihoterapija” (Класс, 1999). Neirolingvistiskā programmmēšana (NLP) Dibinātāji: Ričards Bandlers ASV (g. 1940), Džons Grinders ASV (g. 1949) Kā tas notiek? NLP tehniķi strādā nevis saturiski, bet ar procesu. Grupu vai individuālas apmācības uzvedības stratēģijām gaitā klients analizē personīgo pieredzi un posmsecīgi modelē efektīvu saskarsmi. Nodarbības - no dažām nedēļām līdz 2 gadiem. Par to: R,Bandlers, D.Grinders "No vardēm – par prinčiem. NLP treniņa kurss" (Флинта, 2000) . Ģimenes psihoterapija Dibinātāji: Mara Selvini Palacolli, Itālija (1916-1999), Mjurrejs Bouens, ASV (1913-1990), Virdžīnija Satīra, ASV (1916-1988),Karls Vitakers, ASV (1912-1995) Kas tas ir? Mūsdienu ģimenes psihoterapija iekļauj dažas pieejas; kopēja visiem - darbs nevis ar vienu cilvēku, bet ar ģimeni kopumā. Rīcības un cilvēku apņemšanās dotajā terapijā tiek uztvertas ne kā individuālas izpausmes, bet, kā likums, ģimenes sistēmas likumu daļa. Kā tas notiek? Tiek izmantotas dažādas metodes, to starpā genogramma- ģimenes "shēma", kas atspoguļo dzimšanas, nāves, laulības un tās locekļu šķiršanās, kura ir aprakstīta no klientu vārdiem. Tās sastādīšanas procesā bieži atklājas problēmu avots, kas liek ģimenes locekļiem uzvesties noteiktā veidā. Parasti ģimenes terapeita un klientu tikšanās noris reizi nedēļā un ilgst dažus mēnešus. Par to: K.Vitakers”Ģimenes terapeita pusnakts pārdomas"(Класс, 1998); М. Bouens ”Ģimenes sistēmu teorija”(Когито-центр, 2005)"; А. Varga "Sistēmiskā ģimenes psihoterapija" (Речь, 2001).

Klientu-centrētā terapija

Dibinātājs: Karls Rodžerss, ASV (1902-1987)

Kas tas ir? Psihoterapeitiskā darba sistēma, kas ir viena no populārākajām pasaulē. Tās pamatā pārliecība par to, ka cilvēks, vēršoties pēc palīdzības, ir spējīgs pats noteikt cēloņus un atrast savu problēmu lēmuma veidu - vajag tikai psihoterapeita atbalstu. Metodes nosaukums uzsver: tieši klients īsteno vadošās izmaiņas. Kā tas notiek? Terapija noris dialoga formā, kas notiek starp klientu un terapeitu. Pats svarīgākais tajā - uzticības, cieņas un nevērtējošās sapratnes emocionāla atmosfēra. Tā ļauj klientam just, ka viņu uztver tādu, kāds viņš ir; viņš var runāt par visu, nebaidoties nosodījumu vai nepiekrišanas. Ņemot vērā, ka cilvēks pats nosaka, vai viņš ir ssniedzis vēlamos mērķus, terapiju jebkurā momentā var pārtraukt vai pieņemt lēmumu par tās turpinājumu. Pozitīvas izmaiņas rodas jau pirmajos seansos, dziļākas ir iespējamas pēc 10-15 tikšanās reizēm. Par to: K.Rodžerss «Uz klientu centrētā psihiterapija. Teorija, mūsdienu prakse un pielietojums” (Эксмо-пресс, 2002).

Transkaciju analīze

Dibinātājs: Ēriks Berns, Kanāda (1910-1970) Kas tas ir? Psihoterapeitisks virziens, kura pamatā ir teorija par mūsu "Es” trim stāvokļiem - bērnišķīgs, pieaudzis un vecāka, kā arī stāvokļa iespaida, kas neapzināti izvēlēts, mijiedarbību ar citiem cilvēkiem. Terapijas mērķis sastāv tajā, lai klients apzinātos savas uzvedības principus un ņemtu to savā pieaugušā kontrolē. Kā tas notiek? Terapeits palīdz noteikt, kāda ir mūsu "Es" daļas iesaistītba konkrētajā situācijā, kā arī saprast, kāds vispār ir mūsu dzīves neapzinātais scenārijs. Šā darba rezultātā mainās uzvedības stereotipi. Terapijā tiek izmantoti psihodrāmas, lomu spēles, ģimenes modelēšanas elementi. Šis terapijas veids ir efektīvs grupu darbā; tās ilgums ir atkarīgs no klienta vēlmes. Par to: E. Berns "Spēles, kuras spēlē cilvēki."., "Ko jūs sakāt pēc tam, kad esat pateikuši "sveiki" (ФАИР, 2001;Рипол классик, 2004).

Uz ķermeni-orientētā terapija

Dibinātāji: Vilgelms Raihs, Austrija (1897-1957); Aleksandrs Louens, ASV (g. 1910)

Kas tas ir? Metode balstās uz īpašu fizisku vingrinājumu pielietojuma savienojumā ar miesisku saūtu un emocionālo cilvēka reakciju psiholoģisko analīzi. Tās pamatā V.Raiha viedoklis par to, ka visi traumējošie pagātnes pārdzīvojumi paliek mūsu ķermenī "muskuļu aizspiedņu veidā". Kā tas notiek? Pacientu problēmas tiek aplūkotas saskaņā ar viņu ķermeņa funkcionēšanas īpatnībām. Cilvēka uzdevums, kas izpilda vingrinājumus, - saprast savu ķermeni, apzināties savas prasības, vēlmes, miesiskās sajūtas. Izziņas darbs ar ķermeni maina dzīves iestrādes, dod dzīves pilnības sajūtu. Nodarbības noris individuāli un grupā. Par to: А. Louens ”Rakstura struktūras fiziskā dinamika"(ПАНИ, 1996); M.Sandomirskis "Psihosomatika un ķermeniskā psihoterapija"(Класс, 2005).