Ko jāzina par saules gaismu un D vitamīnu

Mēs visi zinām, ka rudens atnes līdzi elpošanas orgānu infekcijas, varbūt pat gripu. Vasarā peldoties ne vienu reizi vien ir gadījies aizrauties un kārtīgi pārsalt, pēc tam sildoties saulē, lai pēc laiciņa atkal dotos ūdenī. Un nekādu iesnu vai bronhītu. Gripa pastiprināti izplatās ziemas sākumā un beigās, kad mēs esam garās ziemas novājināti. Kāpēc tieši tad? Ar ko ziema atšķiras no vasaras? Protams, ar temperatūru, taču būtiskākā atšķirība ir saules gaismas trūkums. Jau sen ir zināms, ka saules ultravioletās gaismas apspīdētā ādā veidojas D vitamīns, kas ir ļoti nepieciešams normālai organisma darbībai. Sēdēšana aiz logu stikliem nelīdzēs, jo stikls aiztur ultravioleto starojumu, caur stiklu nav iespējams iegūt iedegumu. Tikai ar uzturu ir grūti iegūt pietiekošu D vitamīna daudzumu, visefektīvākais veids ir sauļošanās. Sauļojoties, D vitamīna daudzumu nav iespējams pārdozēt, jo ķermenis pats regulē tā daudzumu. Vasarā ir silts, mēs nereti staigājam puskaili, un mūsu veselība nostiprinās. Ziemā saules gaismai atsegta ir tikai seja un dažreiz rokas. Lai iegūtu dienai pietiekamu D vitamīna daudzumu, gaišādainam cilvēkam mūsu platuma grādos ir jāuzturas saulē kailam vismaz 20 minūtes dienā, tumšādainiem cilvēkiem šis laiks var būt pat 25 reizes lielāks. ASV melnādaino vīriešu vidū prostatas vēzis novērojams epidēmiskos apmēros. Iespējams, baltie cilvēki tāpēc arī ir balti, lai kompensētu saules gaismas un D vitamīna nepietiekamību. Kāpēc tad D vitamīns ir tik vajadzīgs? Pirmkārt, D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos zarnās. Ja trūkst D vitamīna, nekādas kalcija piedevas uzturam nelīdzēs, jo ķermenis tās nespēs izmantot. Rahīts ir D vitamīna nepietiekamības izraisīta slimība, kas šad un tad novērojama bērniem, novedot pie līkām kājām, jo bez kalcija kauli kļūst mīksti un viegli deformējami. Arī osteoporoze ir sekas D vitamīna trūkumam. D vitamīns rodas ādā, taču to vēl vajag aktivizēt aknās un nierēs, tādēļ aknu un nieru slimības var organismam apgrūtināt D vitamīna izmantošanu. Arī aptaukošanās traucē D vitamīna izmantošanu, tādēļ tukliem cilvēkiem šo vitamīnu var vajadzēt pat divas reizes vairāk. D vitamīna trūkums var izraisīt šizofrēniju, un ar D vitamīnu var atvieglot psoriāzes slimnieku stāvokli. D vitamīns veicina imūnsistēmas normālu darbību, samazina saslimšanas risku ar prostatas, krūts, olnīcu un taisnās zarnas audzējiem; uzlabo stāvokli depresijas un otrā tipa diabēta slimniekiem un samazina šizofrēnijas risku. Bērniem, kuri saņēmuši D vitamīnu pietiekošā daudzumā (2000 vienības dienā), nākamo 20 gadu laikā par 80% samazinās risks saslimt ar pirmā tipa diabētu. D vitamīna trūkumu nevar novērst īsā laikā. Lai nostiprinātu kaulus un nervu sistēmu, ir vajadzīgs vairākus mēnešus uzturēties saules gaismā un lietot D vitamīnu saturošus produktus vai preparātus. Nereti hronisku D vitamīna nepietiekamību diagnosticē kā fibromialģiju, jo simptomi ir līdzīgi: muskuļu vājums, sūrstēšana un sāpes. Ja, spēcīgi uzspiežot uz krūšu kaula, sajūtamas sāpes, iespējams, Jums ir hronisks D vitamīna trūkums. Sauļošanās krēmi stipri traucē D vitamīna sintēzi ādā, jo aiztur lielu daļu saules ultravioletās gaismas. Saules gaisma ir pieejama par velti un tam nav vajadzīgs ārsta norīkojums. Prese mūs nereti biedē ar "ļaunajiem ultravioletajiem stariem", kas izraisa ādas vēzi, un neiesaka uzturēties saulē. Taču saules gaisma cilvēkam ir ļoti nepieciešama, un neaizmirsīsim visu darīt ar mēru: viegli zeltains iedegums nevienam par ļaunu nenāks :) Dabiskie D vitamīna avoti: 1. zivju aknu eļļas, piem mencu aknu eļļa. 1 ēdamkarote (15 ml) satur 1360 vienības (1 vienība = 25 ng) 2. treknās zivis Reņģes - 85 gramos ir 1383 vienības; Cepts lasis - 100 gramos ir 360 vienības; Tuncis eļļā - 85 grami satur 200 vienības; Cepts zutis - 100 gramos ir 200 vienības. 3. Olas - vienā vistas olā ir 20 vienības4. Liellopu aknas (ceptas) - 100 g satur 15 vienības. (no http://www.naturalnews.com/003069.html un http://en.wikipedia.org/wiki/Vitamin_D#Natural_sources)