Soja- Nākotnes uzturs Rietumu zinātnieki sojai pievērš arvien lielāku uzmanību. Atklājumi apstiprina to, ko senās tautas, lietojot soju uzturā, jau bija zinājušas. Soja satur ne tikai barojošas, bet arī ārstnieciskas vielas, kas aizkavē vēža sklerozes un osteoporozes attīstību, nodrošina vielmaiņu, stiprina organisma aizsargspējas un imunitāti. Japāņu sievietes, lietojot soju regulāri, nepazīst klimaksa problēmas, ir slaidas un graciozas arī pusmūžā un vecumā. Soja baro un atveseļo, uzlabo izskatu un pašsajūtu. Tā ir īsts jaunības eliksīrs, tā palīdz pretoties vecuma nespēkam un atvirza to par daudziem gadiem. Sojas brīnumainās spējas var izjust tikai to lietojot. Pašreiz tas ir iespējams, jo Latvijā sojas produktu klāsts ir krietni palielinājies. Var iegādāties ne tikai ierasto “sojas gaļu,” eļļu un mērces, bet arī sojas pupiņas, miltus, pienu un krējumu, sojas sieru, ko ārzemēs pazīst kā “Tofu.” Sojas produkti ieteicami jebkura vecuma cilvēkiem, tie viegli sagremojas un neatstāj piesārņojumu. Sojai pa spēkam arī nopietnākas kaites: ateroskleroze, sirds išēmiskās slimības, cukura diabēts, nieru un aknu mazspēja, ciroze, osteoporoze, dažādi iekaisumi un alerģijas. Uz sojas olbaltuma bāzes tiek gatavoti dažādi maisījumi zīdaiņu barošanai kā mātes piena aizvietotāji. Soja ietilpst arī organismu atjaunojošās zupas “Supsīna” sastāvā. Soja pieder bioloģiski aktīvo vielu grupai, kas spējīga mazināt brīvo radikāļu iedarbību, izvadīt tos un pasargāt šūnas no priekšlaicīgas novecošanās. Soja satur daudz vitamīnus - A; B1; B2; B3; B6; P; K; E; C, minerālvielas - kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi. Lietojot sojas produktus, uzlabojas sirds darbība. Pielieto sirds asinsvadu slimību profilaksei, nervu sistēmas traucējumu gadījumos, zarnu trakta slimībām, pie cukura diabēta, nieru un aknu slimībām kā arī pie citu slimību ārstēšanas un profilakses. Sojas olbaltums Sojas olbaltums kvalitātes un kvantitātes ziņā ir nepārspējams, jo nesatur holesterīnu, viegli sagremojas un, ja soju lieto ar mēru (100-200 g dienā), neatstāj arī nekādu piesārņojumu, jo tam piemīt liela noturība un viegli neoksidējas. Sevišķi aktīva viela ir genistīns, kas aizkavē vēža šūnu veidošanos jebkurā stadijā, it īpaši sākumā un pasargā artērijas no trombiem. Soja pārsteidz ar spēju veidot olbaltumvielas. Nav pasaulē otra tāda auga, kas 80 – 100 dienās varētu saražot tik daudz augstvērtīga olbaltuma un citu bioloģiski aktīvu un ārstniecisku vielu. Sojas ogļhidrāti Olbaltums ir cilvēka organisma celtniecības materiāls, kas nepieciešams jebkura organisma augšanai. Sojas olbaltums asimilējas organismā vislabāk un tas ir pilnīgi vienāds ar dzīvnieku olbaltumu, gandrīz tāds pats aminoskābju sastāvs, tikai aminoskābes ir gandrīz četras reizes vairāk. Priekšrocība, ka sojas olbaltums nonāk kuņģī bez dzīvnieku tauku holesterīna, tas nozīmē, ka samazinās saslimstība ar slimībām, kas saistītas ar sāļu uzkrāšanos. Tā kā sojā ir daudz olbaltumvielas, tad maz ogļhidrātu, kas ir liels pluss slimiem cilvēkiem, it sevišķi, kas slimo ar cukura diabētu, sojas produktos nav laktozes. Sojas pupiņas satur gandrīz tikpat daudz ogļhidrātu kā olbaltumvielu. Pēc zinātnieku domām no šiem ogļhidrātiem nav jābaidās, jo tie pieskaitāmi “labo” ogļhidrātu grupai un, lietojot soju regulāri, nav jāuztraucas par svara palielināšanos. Soja kopā ar zaļajiem dārzeņiem – lieliska savienība (raugoties no ogļhidrātu viedokļa). Taukvielas Sojas eļļa satur 54% polinepiesātinātās taukskābes un tikai 13,9% piesātinātās. Pēc sava sastāva tā ir stipri līdzīga saulespuķu un kukurūzas eļļām. Jāiegaumē, ka neviena eļļa nesatur holesterīnu, bet rafinētai eļļai nav arī nekādu ārstniecisko spēju. Latvijā dzīvojošo uzturā priekšroka dodama vietējām linsēklu un rapša eļļām. Sojas eļļa Nerafinēta sojas eļļa ir koši dzeltenā krāsā, pabieza, ar patīkamu smaržu un garšu. To iegūst presējot sojas pupiņas. Sojas eļļa pieder pusžūstošo eļļu grupai. Tā viegli sagremojas un uzsūcas organismā, radot patīkamu siltuma sajūtu (jaņ enerģija).Galveno sojas eļļas vērtību nosaka tās sastāvs: holīns, nepiesātinātā taukskābe omega-3, E, C, K vitamīni (galvenokārt K1),beta karotīns, kālija, kalcija, nātrija, magnija, fosfora sāļi, stimulē organisma detoksikāciju. Piemēram 100 g sojas eļļas, kas cilvēka organismā kļūst par svarīgu enerģijas avotu, neitralizē brīvos radikāļus un palīdz tos izvadīt, nodrošina normālu gremošanu, piedalās daudzu hormonu un vitamīnu sintēzē, šūnu apvalka un pašu šūnu veidošanā, palīdz pret alerģiju un visa veida infekcijām. Sojas eļļa ir jālieto regulāri, jo tā paaugstina imunitāti, uztur tīrus un elastīgus asinsvadus, normalizē nieru un nervu sistēmas darbību, stimulē organisma detoksikāciju. Sojas eļļu vēlams uzglabāt vēsā un tumšā vietā, vislabāk speciālajos Zepter traukos. Parasti ar uzglabāšanu problēmu nav, tā saglabā visas savas labās īpašības, arī patīkamo smaržu, garšu un izskatu. Ja nu kādam sojas eļļas garša nav īsti pa prātam, to var aromatizēt ar garšvielām vai garšaugiem. Pirms tam eļļu uzkarsē līdz 40 grādiem Celsija un tad uzlej sagatavotiem augiem. Sojas eļļā var labi saglabāt ķiplokus. Eļļa iegūst ķiploku aromātu un kļūst īpaši ārstnieciska. No sojas eļļas var pagatavot ļoti aromātisku riekstu eļļu. 1 l eļļas pievieno 100 g izlobītu valriekstu un iztur aizvākotā traukā 2 nedēļas. Sojas eļļa noder vitamīniem bagātas savvaļas augu vai žāvētu augļu pastas pagatavošanai. Pieprasījums pēc sojas eļļas pasaules tirgū turpina augt, pašreiz sasniedzot 80% no kopējā augu eļļu apgrozījuma. Sojas milti Sojas milti ir līdzīgi kviešu miltiem tikai nedaudz dzeltenīgāki ar vieglu riekstu aromātu. Arī milti, tāpat kā pārējie sojas produkti ir augstvērtīgs olbaltumvielu avots ar universālām īpašībām un ļoti plašām lietošanas iespējām. Sojas miltus var iegūt no termiski apstrādātām sojas pupiņām. Ar tām var bagātināt jebkuru citu mazvērtīgāku uzturu. Bez olbaltumvielām sojas miltos ir vitamīni, minerālvielas, taukvielas, lecitīns un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas tik ļoti nepieciešamas normālai vielmaiņai un organisma uzturēšanai. Sojas milti ieteicami pilnīgi visiem, bet sevišķi diabētiķiem un cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni asinīs. Ar sojas miltiem var aizstāt olas. Vienai olai atbilst 2 ēd. k. sojas miltu un 2 ēd. k. ūdens. Kviešu miltu bagātināšanai vēlama neliela sojas miltu piedeva. Miltus ieteicams uzglabāt slēgtā traukā, sausā un vēsā vietā. No sojas miltiem, pievienojot tiem ūdeni, gatavo makaronus. Makaronu krāsa ir stipri tumšāka nekā miltiem, bet vāroties tie atgūst gaišāku toni. Makaroni ir ērti lietošanai. Tos izmanto salātiem un siltajiem ēdieniem. Lipekļa saturs tajos ir zems, tāpēc tie nesaķep. Sojas makaronus vārot, rodas iespaids, ka vārās piens. Sojas piens Sojas pienu iegūst no sojas pupiņām. Vispirms tās izmērcē, samaļ un iztvaicē. Sojas pienu var iegādāties šķidrā un pulvera veidā. Tas ir koncentrēts produkts ar patīkamu aromātu un nedaudz saldenu garšu. Pēc izskata sojas piens ir līdzīgs govs pienam, tikai sojas pienā nav holesterīna un laktozes. Bez olbaltumvielām un taukvielām sojas pienā ir arī saharīdi ( 56,6% ), lecitīns, minerālvielas: kalcijs, kālijs, nātrijs, magnijs, dzelzs un citas bioloģiski aktīvas vielas. Ar sojas pienu pretēji govs pienam, cilvēka organisms tiek galā ļoti viegli, tāpēc to iesaka vecāka gadagājuma cilvēkiem un ar alerģiju slimajiem bērniem. Īpaši ieteicams pie gļotādu iekaisumiem. Sojas pienu ir ļoti ērti lietot. To pievieno pie karstas kafijas, tējas, gatavām zupām, pankūku un citu kulinārijas izstrādājumu mīklas, gatavo saldēdienus. Sojas pienu uzkarsē (ja ir nepieciešams), bet nevāra, tā saglabājot tā bioloģiski aktīvo vērtību. Vārīts piens ir mazvērtīgāks un arī grūtāk sagremojams. Sojas pienu glabā vēsumā. Pareizi atdzesētu to var saglabāt svaigu vairākas dienas. Siltā vietā sojas piens ieskābst tikpat ātri kā govs piens. Sauso sojas pienu var glabāt ilgāk, parasti to norāda uz iesaiņojuma. Sojas rūgušpiens ir vērtīgāks par sojas pienu, jo satur organiskās skābes, kas palīdz uzturēt normālu zarnu mikrofloru un zarnu trakta darbību. Zināms, ka normāla zarnu darbība un vesels zarnu trakts ir pamats labai veselībai. Rūgušpienu lieto kā patstāvīgu ēdienu, pievieno kokteiļiem, gatavo mērces un aukstās zupas, liek pie salātiem. Rūgušpiena garšas uzlabošanai pievieno saspaidītas ogas vai augļus, sarīvētus dārzeņus, samaltus riekstus, graudus un sēkliņas. Rūgušpiens ar zaļo lapu sulu ir vērtīgs dzēriens jebkura vecuma cilvēkiem. Līdzvērtīgs šķidrajam sojas pienam ir sausais, pulverveida piens ar patīkamu riekstu aromātu. Sausais sojas piens satur tās pašas pilnvērtīgās olbaltumvielas ar visām neaizstājamām aminoskābēm kā šķidrais piens. Tas ir vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, kas satur sevišķi daudz kālija un dzelzs sāļu. To sevišķi iesaka sirds-asinsvadu un nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumos, arī pie mazasinības. Augstvērtīgs produkts gastrīta, cukura diabēta un infekciju slimību ārstēšanai. Jebkurš sojas produkts, regulāri lietots, nostiprina kaulaudus, padarot tos stiprus un elastīgus. Savukārt govs piena regulāra lietošana, sevišķi pasterizēta vai vārīta, rada pilnīgi pretēju iedarbību - osteoporozi. Sausais sojas piens ir ērti lietojams un uzglabājams. To izmanto dzērienu un kokteiļu pagatavošanai, pievieno putrām, mērcēm, zupām, majonēzēm, pastām, konditorejas izstrādājumiem un dažādiem saldajiem ēdieniem. Pārdošanā ir sveramais un fasētais sojas piens. To atliek vienīgi iegādāties un lietot. Nopērkams ir arī sausais sojas krējums. "Tofu" "Tofu" iegūst no sojas piena, atdalot olbaltumvielas. Tas ir viegli sagremojams sojas biezpiens jeb sojas siers, kuru var iegādāties veikalos vai pagatavot mājās. Parastajam "Tofu" ir ļoti maiga garša, tas vienmēr "pieņem" ēdienam pielikto citu komponentu garšu. "Tofu" ar piedevām ir asāks, jo tam pievienoti sasmalcināti garšaugi, pipari vai ķiploki. Sojas siers ir koncentrēts produkts, viens no universālākajiem olbaltumvielu produktiem pasaulē ar mazu tauku un ogļhidrātu saturu. Ideāls produkts cilvēkiem ar vāju kuņģa darbību, gatavs tūlītējai lietošanai. To like pie salātiem, zupām, sautējumiem, omletēm u.c. To ar neitrālu garšu izmanto kopā ar augļiem, jogurtu, saldo biezpienu u.c. produktiem dažādu desertu pagatavošanai. Tas nekad nenomāc citu produktu garšu, drīzāk to izceļ un vairo ēdiena uzturvērtību. Ledusskapī sojas sieru var uzglabāt apmēram nedēļu, - vislabāk ūdenī, bet sasaldētu - 3 mēnešus. Pirms lietošanas atlaidina, uz 10 min. ievietojot karstā vai aukstā ūdenī noskalo un viegli nospiež lieko šķidrumu. "Tofu" pēc vajadzības var cept, marinēt un žāvēt. Mājas apstākļos "Tofu" var marinēt arī sūkalās, ābolu etiķī, alū, ingvera, kanēļa u.c. garšvielu uzlējumos. Jāizvairās no "Tofu" karsēšanas, jo tā zūd vērtīgās īpašības un aromāts. Teksturētā soja Teksturētā soja satur 54% olbaltuma, ogļhidrātus, šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas. Tas ir koncentrēts olbaltumvielu produkts,kurš uzturā jālieto ar mēru - 100 - 200 g dienā. To gatavo no sojas miltiem, atdalot taukvielas. Teksturēto soju patērētājiem piedāvā granulu, gabaliņu un šķēlīšu veidā ar dzīvnieku gaļas raksturīgajiem nosaukumiem : sojas gulašs, steiks, karbonāde, bifšteks, maltā gaļa. Protams, ka šie sojas produkti jeb mākslīgā gaļa, satur visas tās pašas aminoskābes, kādas ir gaļā tikai bez gaļai piemītošās kaitīgās iedarbības. Sojas produktiem nav īpašas, izteiktas garšas, tāpēc namamātēm, gatavojot kaut ko no sojas, jādomā par garšvielu piedevu. Sojas teksturāts ir sauss produkts, kuru istabas temperatūrā var uzglabāt ilgstoši - vismaz 1 gadu. Jāievēro, ka soja pirms lietošanas jāuzbriedina vai nedaudz jāpavāra ūdenī (atkarībā no veida), tās apjoms palielinās vismaz 2,5 - 4 reizes (atkarībā no struktūras). Ēdienu receptēs, ja nav norādes, ka ņemti sausi produkti, ir uzrādīts izmērcētas sojas svars. Parasti uz fasētā sojas produkta etiķetes ir tiešas norādes par gatavošanu. Ja tādas norādes nav, ūdeni ņem 4 reizes vairāk nekā attiecīgo sojas produktu. Malto soju pie zupām vai putrām pievieno bez uzbriedināšanas. Sevišķi izdevīgi, ja zupa padevusies par šķidru. Soju var pievienot īsi pirms ēdiena gatavības, tā palielinot tā uzturvērtību.nav pieļaujama sojas kā jebkura cita olbaltumvielas saturoša pārtikas produkta pārmērīga lietošana. Sevišķi tas attiecas uz nieru slimniekiem. Sausos sojas produktus un sojas pupiņas Latvijā ieved no ārzemēm. Galvenās importētājvalstis ir Čehija un Somija. Čehijā ražotie produkti ir bagātāki ar ogļhidrātiem. Pārējā sastāvā nav īpašu aršķirību. Kādu produktu izvēlēties, tas paliek katra paša ziņā. Pārsoļojusi pasauli, soja savu "mazvērtības" kompleksu ir godam pārvarējusi, tagad atliek katram no mums likvidēt savu mazvērtības kompleksu attiecībā uz šo vienreizējo un vērtīgo produktu. Sojas sausie maisījumi Sojas sausie maisījumi ir universāli pārtikas produkti, kas gatavoti no dabiskām izejvielām. Pagaidām Latvijā ir nopērkami četru veidu maisījumi: Femisoija un Femisoija plus, kas paredzēti sievietēm, Mistersoija - vīriešiem un Bodysoija - fiziski aktīviem cilvēkiem un sportistiem. Šie produkti viegli šķīst ūdenī, gatavoti tūlītējai lietošanai. Ūdens vietā var izmantot sulas, kefīru, jogurtu vai kādu citu produktu. Maisījumi nesatur holesterīnu, bet ir bagāti ar sojas olbaltumu, ogļhidrātiem, nelielu tauku daudzumu ( izņemot Femisoija plus, kas domāta notievēšanai ), C vitamīnu un svarīgākajām minerālvielām. Abi sievietēm domātie maisījumi ir bagāti ar linsēklām un mežrožu augļiem, ieteicami pie pazemināta estrogēnu līmeņa organismā, samazina svīšanu un karstuma viļņus klimaksa periodā. Femisoija satur daudz šķiedrvielu, kas rada sāta sajūtu. Femisoija plus nesatur cukuru, tās saldo garšu nodrošina mežrožu fruktoze un no cigoriņiem izdalītā viela - insulīns. Mistersoijā bez sojas pupiņām vēl ietilpst maizes koka augļi, skābie ķirši, mežrožu augļi un niedru cukurs. Šis maisījums ir bagāts ar B grupas vitamīniem un šķiedrvielu, domāts visiem vīriešiem, neatkarīgi no vecuma. Bodysoija sastāv no sojas pupiņām un sojas lecitīna, kas palīdz aktīviem cilvēkiem un sportistiem saglabāt stipru un muskuļotu ķermeni. Maisījumus lieto starp ēdienreizēm vai brokastu vietā. Diedzētas sojas pupiņas Par diedzētiem kviešiem, lucernu, riekstiem un saulespuķu sēkliņām ir daudz dzirdēts, bet kā ir ar soju? Protams, arī soju var diedzēt, tikai tas prasa vairāk laika un lielāku pacietību. Ir vērts papūlēties, jo soja dīgst labi. Vispirms ir jāiegādājas sojas pupiņas. To vislabāk izdarīt specializētajā sojas veikalā. Kad pupiņas ir sagādātas, rīkojas šādi: nomazgā, aplej ar siltu ūdeni un mērcē 12 stundas, tad ūdeni nolej, pupiņas vēlreiz noskalo un pārklāj ar mitru linu drāniņu vai kokvilnas salveti. Nepieciešams vēl papildus 2 reizes dienā pupiņas noskalot ar tīru ūdeni, vislabāk ar atkausētu ledusūdeni vai dezinficējošo sudraba ūdeni. Apmēram piektajā dienā parādās asniņš. Diedzēšanas laikā sojas pupiņās strauji palielinās fermentu un vitamīnu daudzums. Piemēram, C vitamīns palielinās 10 reizes, sasniedzot 95 mg %. C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas kopā ar E vitamīnu un selēnu, ko arī satur soja, veido kompleksu organisma aizsargāšanas formulu, kas pasargā no saslimšanas un novecošanas. Sevišķi efektīgi darbojas pret saaukstēšanās slimībām. Gripai tādu dabisku "ēdamzāļu" priekšā ir jāatkāpjas. Redziet, kāds ir ieguvums! Pateicoties saprātīgai ēšanai, varat izvairīties no slimošanas. Protams, bioloģiski aktīvais uzturs, sevišķi C vitamīns jālieto regulāri. Iegaumējiet, ka diedzētās pupiņas vislabāk ēst nevārītas, samaltā veidā vai tāpat veselas. Bez vitamīniem diedzētās pupiņas satur lielā daudzumā šķiedrvielas, kas aktīvi atindē šūnas no atkritumvielām, saved kārtībā zarnu traktu un dod sāta sajūtu. Ieteicams uzturs resnuļiem. Diedzētās sojas pupiņas var pievienot salātiem, gatavām zupām un sautējumiem, maltas kopā ar sieru var likt uz maizītēm, gatavot dažādas garšvielu pastas. Diedzētās sojas pupiņas var gatavot arī termiski vai izžāvēt, samalt miltos un lietot kā uztura bagātinātāju. Sojas dzimtene ir Ķīna, Japāna, un tā bija viens no svarīgākajiem ķīniešu pārtikas augiem jau pirms četriem gadu tūkstošiem. Tai patiešām piemīt virkne izcilu īpašību. Vispirms olbaltumvielas – tās ir tik pilnvērtīgas, ka tiek sauktas par «augu gaļu», un sojā olbaltumvielu ir 14 reizes vairāk nekā vistas gaļā vai 3 – 4 reizes vairāk nekā olās un liellopu gaļā. Šis augs satur ārkārtīgi nepieciešamus vitamīnus – B1,B2, B3, B6, B12, A, C, P, PP, K; mikroelementus – kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, fosforu, varu, mangānu, cinku, niķeli, kobaltu; lecitīnu. Sojā atrodas visas cilvēka dzīvībai nepieciešamās aminoskābes, kā arī liels daudzums fitoestrogēnu. Viss minētais vedinājis diētterapeitus ieteikt sojas produktus lietot pārtikā pēc iespējas vairāk: tos vienkārši notiesājot, varot gūt atvieglojumu daudzu un dažādu slimību gadījumā. Šādā sakarā mulsināt mulsina dažs labs astroloģisks un ezoterisks traktāts, kas saistībā ar cilvēka zodiaka zīmi, asinsgrupu un citiem parametriem brīdina: soja ir laba, bet ne ikvienam! Vai tie būtu «dūmi bez uguns»? Visinteresantākais, ka tagad pie šādas atziņas nāk arī uzturzinātnieki... Trauksmi par to, ka sojas produktu lietošana spēj nodarīt kaitējumu veselībai, sacēluši amerikāņu ārsti. Viņuprāt, sojā esošais pārāk lielais fitoestrogēnu daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka hormonālo sistēmu. Sojas fitoestrogēni patiešām ir ļoti līdzīgi tiem estrogēniem, kādi veidojas cilvēka organismā. Atcerēsimies, ka tas ir «sievišķais» hormons un, pārliekā daudzumā nokļuvis vīrieša organismā, var veicināt stiprā dzimuma aptaukošanos. Ja vīrietim jau ir nosliece uz «alus vēderiņu», bet nav vēlmes sasniegt sumo cīkstoņa ķermeņa formas, tad ar soju aizrauties nevajadzētu. Tas gan nenozīmē, ka no šī produkta vajadzētu atteikties pavisam. 25 grami sojas olbaltumvielu ik dienas ir labs profilakses līdzeklis, lai mazinātu risku saslimt ar sirds – asinsvadu slimībām, jo īpaši infarktu, veicinātu mazāku holesterīna daudzumu asinīs. Flavonoīdi, ar ko bagāta soja, desmit reizes samazina iespēju saslimt ar priekšdziedzera vēzi vīriešiem un krūšu vēzi sievietēm. Daiļajam dzimumam vecākos gados soja ir noderīga ar to, ka osteoporozes gadījumā efektīvi aizkavē kalcija izskalošanos no organisma. Tā ļoti ieteicama priekšlaicīgas novecošanās gadījumā. Sojas produkti, kuros maz ogļhidrātu, palīdzēs vielmaiņas traucējumu un aptaukošanās gadījumā, sojas eļļa ieteicama diabētiķiem, bet pie nervu slimībām noderīgs ir no sojas sēklām iegūtais lecitīns. No sojas sēklām pareizi pagatavots piens pēc diētiskajām īpašībām ir vērtīgāks par govs pienu, to ieteic pie čūlas, pārliekas kuņģa skrēcijas, akūtām un hroniskām gremošanas trakta infekcijām. Sojas piens ir vienīgais glābiņš mazuļiem, kuri nesaņem mātes pienu un kuriem vienlaikus ir alerģija pret govs pienu. Tiesa, daži zinātnieki uzskata, ka šī produkta lietošana var bērniem izraisīt veselības un attīstības problēmas, tomēr astoņdesmitajos gados veiktie pētījumi to neapstiprina: ASV dietologi apsekoja divas 10 tūkstošus lielas 40 – 50 gadus vecu cilvēku grupas, no kuriem vieni pirmajā dzīves pusgadā bija saņēmuši tikai mātes pienu, bet otri – sojas. Nekādas garīgās vai fiziskās attīstības atšķirības netika konstatētas. Tomēr, tiem, kuri slimo ar vairogdziedzera slimībām, pret soju vajadzētu izturēties uzmanīgi: tās lietošana var veicināt hipotireozi (vairogdziedzera funkciju pavājināšanos). Atteikties no sojas ieteicams grūtniecēm un cilvēkiem, kas cieš no meteorisma. Lieta tāda, ka bez ļoti daudzām derīgām vielām sojā rodamas arī tādas, kas cilvēkam nav vēlamas, piemēram, oligosaharīdi. Nokļūstot mūsu organismā, tie izraisa tādu nevēlamu parādību kā vēdera uzpūšanos. Tiesa, ne visi sojas izstrādājumi to rada vienādi lielā mērā: visnevēlamākais ir sojas biezpiens tofu un sojas milti. Jāatceras, ka jebkuri barības vielām «piesātināti» produkti daļai to patērētāju – lielākoties ne vairāk kā 10 procentiem – izraisa alerģiju. Tādas ir olas, piens utt. Pie tādiem pieder arī soja, ko var nepanest 15 procenti ēdāju.