Dažādu gadījumu piemēri

Publiska uzstāšanās. Māris(vārds mainīts) nekad nav juties komfortabli publiskās diskusijās. Viņš cenšas izvairīties no publiskiem pasākumiem, kur viņam būtu jārunā auditorijas priekšā. Bet viņam ir jāgatavojas starptautiskai prezentācijai, kas varētu ietekmēt arī viņa virzību pa karjeras kāpnēm. Viņam ir bail, ka viņš izskatās kā nerrs citu cilvēku priekšā. Šāda tipa problēmu risināšanai ideāli piemērota Hipnoterapija. Darbības plāns sastāvēja no divām daļām: 1) Parādīt Mārim, kā iegūt kontroli pār publiskās uzstāšanās laikā nevaldāmajām domām un 2) izmantojot hipnotiskās tehnikas, mainītu viņa pieredzi šādās situācijās. Viena hipnozes iespēja ir ar regresijas palīdzību atrast sākotnējo situāciju, kura izraisīja šo problēmu. Pirmsākumi gandrīz vienmēr ir saistīti ar klienta pazemojumu skolas laikā, mēģinot atbildēt uz skolotāja jautājumiem. Bērna prāts cenšas pasargāt bērnu no atrašanās vēlreiz šāda situācijā , radot iedomātas barjeras. Jo vairāk cilvēks mēģina publiski izteikties, jo vairāk zemapziņa mēģina to novērst. Bērns pēc tam bailes no pazemojuma klasē vispārina līdz šīs bailes pārvēršas par paniskām bailēm no publiskas uzstāšanās . Terapija sastāv no notikumu transformācijas prātā, pārvērtējot tā nozīmi. Piešķirot situācijai savādāku nozīmi, zemapziņa vairs nemēģina novērst to. Otrs hipnozes risinājums sastāv no vizualizācijas un tiešajām suģestijām, kuru mērķis ir aizstāt bailes ar pārliecību. Vairākas reizes atkārtojot, Māra zemapziņa sāk pozitīvu rezultātu uzskatīt par normu, un viņam nekad vairs nebūs jābaidās no publiskas uzstāšanās vēlreiz. Pirmajā sesijā izskaidroju Mārim hipnozes būtību. Izskaidroju, ka tas noteikti ir divpusējs process. Tā kā klients bija ļoti analītisks, pirmajā seansā iepazīstināju viņu ar hipnozes stāvokli, parādot dažus pašhipnozes vingrinājumus.

„Pašhipnoze ir vienkārša un viegla. Tu vari to izmantot gulēt ejot, vai arī izmantot to, lai ļautu savām domām brīvi klejot. Pašhipnoze var būt ļoti atbrīvojoša. Daudzi cilvēki, ieejot transā, izjūt apgarotību un ciešu saikni ar kaut ko. Katram ir sava neatkārtojama pieredze. Tagad dziļi ievelciet elpu ... un izelpojiet ... vienkārši ļaujiet visam savam ķermenim atbrīvoties un atslābt ..... un ar katru nākamo elpu ... ļaujiet savām acīm aizvērties ... Tagad apziniet savu ķermeni .... pievērsiet uzmanību ikvienam sasprindzinājumam .... mēģiniet paraustīt plecus un ļaujiet tiem atslābināties ..... sasprindziniet kājas un ļaujiet tām atslābt .... izgroziet savu kaklu un ļaujiet tam atslābināties .... visas vietas, kas nav atbrīvotas ... vienkārši sasprindziniet un atslābiniet ... līdz viss jūsu ķermenis jūtas atbrīvots un smags .... un ļaujiet, lai šī sajūta turpinās.

Un tagad es vēlos, lai jūs iztēlotos līniju .... vai varbūt ķēdi, vai ko tamlīdzīgu ... un es gribu, lai jūs iedomājaties skaitļus no viens līdz desmit, kas ir atzīmēti uz šīs līnijas .... un lai attālums starp skaitli divi un skaitli trīs jums būtu izveidots divreiz lielāks nekā attālums starp viens un divi ... un starp trīs un četri attālums būs divreiz lielāks nekā attālums starp divi un trīs ... un tā tālāk .... katru skaitli no nākamā atdala divreiz lielāks attālums nekā no iepriekšējā skaitļa .... Un vienkārši iztēlojieties, ka jūs ejat pa šo līniju ... no viens līdz divi .... un no divi līdz trīs ... un no trīs līdz četri .... un attālumi starp katru nākamo skaitli kļūst aizvien garāki .... Un, kad jūs domājat par šo līniju, .... iedomājieties, ka savā prātā jūs arī slīdat pa līniju ... un pēc katra skaitļa jūs arvien vairāk atbrīvojaties ... arvien lielāks vieglums .... un jūs vienkārši varat sajust kā jūs grimstat .... lejup un lejup ... un tā turpinot ... jūsu elpa kļūs lēnāka ... un jūsu pulss kļūs dziļāks .....

Un katrs nākamais skaitlis dod jums vairāk laika, lai atslābinātos ... lai atbrīvotos ... un kad jūs nonākat līdz desmit .... jūs vienkārši varat ļaut sev plūst arvien zemāk un vēl mazliet zemāk ... dziļāk un dziļāk .... kļūt arvien atslābinātākam .... lejup un atkal lejup ... ļaujiet, lai šī sajūta attīstās ... jums nav jādomā ... jums nav jādara nekas ... viss, kas jums jādara, ir jāizbauda šī jaukā pavisam dziļā atslābinājuma sajūta ....” (daļa no pašhipnozes vingrinājuma) Mārim tika lūgts līdz nākošajai tikšanās reizei praktizēt šos vingrinājumus. 2.sesija Uz otro tikšanās reizi Māris ieradās daudz atvērtāks un drošāks. Tālāk sekos otrās sesijas struktūra. Izmantojot transa stāvokli, atsaukt atmiņā veiksmes sajūtu, veiksmes pieredzi, svarīgu cilvēku viedokli, vizualizācijas. Mērķis: uzlabot identitāti-pašcieņu, Spējas-„tu vari mainīties”, Atsaukt atmiņā, kad cilvēks kontrolēja situāciju.

„Un tagad es gribu, lai tu kādu brīdi... ļauj savām domām brīvi plūst... atgriezies savās atmiņās... prātā pārskatot to, ko tu esi darījis iepriekšējās dienas un mēnešus... un pirms daudziem gadiem... es gribu, lai tu atgriezies tajā laikā, kad tu juties ļoti pārliecināts... katru dienu... ikvienā lietā... tas bija laiks, kad tu biji pārliecināts pēc dabas... un tu vari atcerēties savu dzīvi... pat tad, kad tu nebiji pārliecināts, bija brīži, kad tu tāds biji... un atrodi laiku, kad tu rīkojies pārliecināti... kad tu darīji tieši to, kas bija jādara... un tu zināji, ka tu dari pareizi... un izbaudi šo sajūtu vēlreiz... atsauc tagad šo sajūtu... un pa īstam izjūti to pārliecību, kas tev bija tad... to pārliecības sajūtu, kuru tu atceries... un tagad dodies savās atmiņās un atceries katru gadījumu... katru reizi, kad tu rīkojies droši... un pārliecināti... atsauc atmiņā tās visas... katru no šīm atmiņām... tieši šajā brīdī...”(daļa no seansa) Vizualizācijas dažādās vidēs Mērķis: izmaiņas UZVEDĪBĀ Izmaiņas IDENTITĀTĒ - tu esi pelnījis labu pašsajūtu publisku uzstāšanos laikā NĀKOTNE - tev patīk publiski uzstāties ATMIŅAS- pozitīvas asociācijas

Prieks un lepnums Tiešās un netiešās suģestijas Mērķis: IDENTITĀTE - Pašcieņa Spējas - "tu vari gūt panākumus" NOVĒRTĒŠANA - Pozitīvi rezultāti,justies labi

Alternatīva uzvedība dziļa elpošana- atbrīvojot spriedzi labas sajūtas- Atgādinājums par lepnumu Mērķis - pozitīva attieksme

Kopsavilkums un pārveidošana Mērķis: Cilvēka IDENTITĀTE - pārliecība es to varu

Pēc seansa Mārim tika lūgts, tā kā bija gaidāma valdes sēde un augstskolā priekšaizstāvēšana, ieklausīties sevī šo tikšanos laikā. Mājās Māris tika lūgts turpināt dažas minūtes dienā praktizēt pašhipnozi. Otrā seansa laikā Māris atklāja, ka ir vēl viena problēma, kura piemīt lielākajam vairumam cilvēku, viņš grib uzlabot stresa noturību dažādās dzīves situācijās.

3. sesija Šī sesija savā struktūrā arī bija līdzīga otrajam seansam. Māris uz seansu ieradās pacilāts un daudz atvērtāks. Šoreiz nedaudz pakavēšos pie sīkāka tehniku apraksta. Kā arī citēšu daļu no metaforas, kura tika izmantota sesijas laikā. Seansa laikā tika izmantota Vizualizēšana

Vizualizēšanas piedāvājums. Un tagad ļauj savam prātam aizslīdēt uz vietu, kur tu vari atpūsties... iedomājies baseinu pilnu ar ūdeni... kokus visapkārt... vietu, kas pilna miera... slepeno vietu tikai priekš tevis... Vieta, kas ir silta un patīkami ērta... vieta, kurā tu vari aizmirst visu... Un tagad domā par atpūtu tajā baseinā, kā par gulēšanu siltā vannā... un viss ir saskaņots un izpildīts tieši tā, kā tu to vēlies... viss, kas nepieciešams, ir tev apkārt... Un guļot tajā siltajā maigajā ūdenī... sajūti kā tavs ķermenis peld... it kā tas būtu bez svara, viegls... turās ūdenī... Un tu esi pārņemts ar šo sajūtu... drošs, un mierīgs un aizsargāts... jūties patīkami un silti... nav nekā, par ko domāt... nav ko darīt... vienkārši atpūties siltumā... Un tajā vietā... iedomājies, ka maigas rokas glāsta jūsu pieri... “izgludinot” ārā visas dienas rūpes un uztraukumus... Un tajā vietā ir strautiņš... skrien lejā pa klintīm un akmeņiem... un šis strautiņš pārtop par ūdenskritumu... sava veida duša no tīra caurspīdīga ūdens, kas šļakstoties krīt baseinā... Un tu vari iet tajā baseinā... zem ūdenskrituma... un sajust tīru kalnu ūdeni uz savas galvas un sejas... sajūti to skrienam pa savu ķermeni... un sajūti, ka šis ūdens paņem līdzi visas tavas likstas... dienas nogurumu... aizskalo projām saspringumu... padara tavu ādu notirpušu... Un savā prātā tu vari sajust, ka ūdens pārtop par gaismu... dažādu krāsu gaismu...un tajā maģiskajā vietā gaisma iekļūst tavā ādā... ārstējošā gaisma... remdējoša un atslābinoša...
un tiklīdz gaisma paliek piesātināta... tavs ķermenis atbrīvo visas vecās sāpes un sliktās sajūtas, atmiņas... visas lietas, ko esat sevī turējis/-usi tik ilgu laiku... var tikt izlaistas ārā... ļauj ārstējošai gaismai darboties... darboties atslābinot to, kam ir jāatslābinās... sajūtiet šo enerģiju kustamies savā ķermenī... padarot lietas labākas... padarot tevi stipru... visu... tīru atkal... (daļa no seansa)

Pašpārliecinātība Martai(vārds mainīts) bija izteikts pāšpārliecīnātības trūkums. Viņa, faktiski,pati sev patīk, zina, ka ir gudra, izskatās labi, ka viņai viss izdodas it visās jomās,bet, neskatoties uz to, viņai brīnumainā kārtā nav ne kripatiņas pārliecības par sevi. Viņa pastāvīgi un it visiem kaut ko tēlo. Viņa pastāvīgi jūtas sliktāka par citiem, lai gan zina, ka tas tā nav, kā arī izjūt nemieru sociālās situācijās.Pat dodoties satikties ar draugiem, pilnībā nespēj paust savu viedokli, kaut arī kāda viņas daļa lieliski saprot, ka tā ir muļķīga uzvedība. Patiesībā, viņa bieži vien dažādās dzīves situācijās ir gudrāka nekā vairums citu sieviešu. Marta vēlas kļūt par menedžeri, bet kaut arī lieliski saprot, ka viņai tas padosies (viņa ir izgājusi apmācību, kā arī ir atbilstošās iemaņas), tomēr nespēj pieņemt, ka tas kādreiz notiks. Kaut kas attur viņu no tā, pat tuvojoties mērķim, viņa nepieļauj ne mazāko domu, ka tas ir iespējams. Un tāpēc, nespējot atbrīvoties no šīs irracionālās, muļķīgās un apkaunojošas sajūtas, viņa domā, ka ir dumja, nevērtīga, ienīst to, ka nespēj paveikt lietas, kuras viņa zina, ka spētu paveikt. Un Marta vienkārši neredz izeju no šīs situācijas. Šādi cilvēka dzīvi izkropļo pilnībā iracionāli uzskati par sevi. Viņa ir apmeklējusi konsultācijas, kuru laikā jutās pilnībā saprasta. Bet tas neko neatrisināja. Viņa ir bijusi pie psihoterapeita. Tika noteikts, ka to, visticamāk, izraisījuši daži bērnības notikumi. Bet tas tāpat neko neatrisināja. Šeit mēs izmantojām Metaforu Modelēšanas terapiju. Metaforu terapija paredzēja iegremdēšanos savā “sliktākuma” sajūtā jeb asociēšanos ar to. Pirmā metafora attēloja milzīgu bumbu, kas triecās pret viņu. Viņas uzdevums bija atrast veidu, kā izvairīties no tās. Tika atrasts veids, kā likt tai izšķīst un pazust. Tad izmaiņas tika pārbaudītas.Lūdzu viņu vizualizēt atrašanos grupā, un viņa momentāni izjuta bailes. Šīs sajūtas tika izmantotas, lai ievadītu viņu otrajā metaforā, kur viņu ieskāva gaisā iekārtas klinšu radzes. Tās balstīja viņas muguru un apturēja no iekulšanās nepatikšanās. Iespējams, tas bija viņas problēmu patiesais iemesls, sākotnēji tik lietderīga uzvedības reakcija, kas izgājusi ārpus kontroles. Tā vietā, lai pasargātu viņu no nepatikšanām, tā pašreiz apturēja viņu ikkatrā solī, neļaujot darīt absolūti neko. Lai pārveidotu šīs radzes, lūdzu viņu aplūkot tās tuvāk , kad tas tika izdarīts,Marta bija pārsteigta par to, ka ikkatra radze, uz kuru viņa palūkojās, vienkārši pazuda. Tā viņa atbrīvojās no visām tām. Kad šoreiz viņu domās ievadīju grupas situācijā, viņa jutās pilnībā pārliecināta, ka var tai piebiedroties. Pēc tam viņu lūdzu iedomāties, ka draugs viņai lūdz uzsākt uzņēmējdarbību, ko viņa teica, nekad nevarētu iedomāties darām. Viņa nekavējoties nāca klajā ar trešo metaforu. Viņa atradās krātiņā no melniem tērauda stieņiem, sauca garāmejošos cilvēkus, bet viņi neredzēja. Marta varēja pārveidot krātiņu tā, ka sienas pazuda, bet atklājās, ka arvien turas pie dažiem stieņiem, kaut arī atradās ārpus krātiņa.Viņa atklāja, ka nevēlas nekur doties. Tas norādīja, ka simbols reprezentēja kādu viņas resursu, kuru viņa negribēja zaudēt. Resursi vienmēr tiek saglabāti, tāpēc piedāvāju pārveidot šos stieņus par kaut ko derīgu, ko varētu paturēt. Tie pārvērtās sudraba bumbā viņas rokās. Bet, tiklīdz viņa sajuta to savās rokās, kāda viņas daļa vēlējās to aizsviest prom.Tā viņa pārveidoja to atkal un atkal un pārvērta lietā, ko varēja turēt savā kabatā. Līdzko tā bija kabatā, tā saplūda ar viņu un vairs nebija atsevišķa vienība. Pēc tam Marta teica, ka gājusi līdzās visiem citiem cilvēkiem un tie nepievērsa viņai nekādu uzmanību. Tad veicām pārbaudi, attiecībā uz tām dzīves situācijām, kuras sagādāja problēmas. Visas bailes bija pilnībā izzudušas. Tad kad testējām tās lietas, kuras agrāk Marta teicās nespētu paveikt, smaids parādījās sejā, un kļūstot arvien platākam, nāca atklāsme, ka viņa tikusi tam pāri.

Ēšanas traucējumu gadījumi APSĒSTĪBU AR ĒŠANU, NOSAKA EMOCIJAS

Pārtikas kalns

Ilma (vārds mainīts) vērsās pie manis, jo bija apsēsta ar ēdienu (tā viņa pati uzskatīja) . Faktiski, viņa bija kopta sieviete, bez liekā svara, bet jau no rīta, atverot acis, nepārtraukti domāja par ēdienu. Viņa juta, ka dzīve bija pastāvīga cīņa ar vēlmi paēst.Viss nebija tik slikti, kad viņa bija pusaudze, bet pēdējā laikā šī vēlme sāka vadīt viņas dzīvi. Mēs izrunājām,ka visa mūsu uzvedība, lai cik tā dīvaina nešķistu, ir organizēta tā, lai nodrošinātu mūsu drošību. Tāpat es stāstīju viņai par citiem klientiem, kuriem bija tādas pašas problēmas, un par to, kā pielietotā metode mainīs prātā esošo ainu. Ilma uzstāja, ka viņai nav nekādu atmiņu, kuras būtu saistītas ar ēšanas apsēstību un bija tajā brīdī patiesi par to pārliecināta. Ilma tika ievadīta transā un lūgta identificēties ar savu ēšanas vēlmi. Tad palūdzu viņu, ļaut prātam būt atvērtam un apzināties, kā viņa reprezentē šo sajūtu. Viņa nekavējoties teica, ka „Es it kā atrodos uz ceļa, kuru bloķē pārtikas kalns. Tas sastāv no milzīgiem kēksu, šokolādes un citāda veida ēdiena apjomiem. Un es nevaru apēst tik daudz, lai tiktu pāri šim kalnam.”

Pēc tam sesijā tika izmantota metaforu terapija, pārveidojot un transformējot notiekošo. „Ko tu vēlētos, kas lai notiek ar šo pārtikas kalnu?” -Es gribu tikt no tā vaļā! „Un kā tu tiksi no tā vaļā?” -Traktors varētu to nogrūst no ceļa. „Un kas notiks, kad traktors nogrūdīs ēdienu ?” -Es varēšu turpināt iet un darīt, ko es gribu.

Turpmākais darbs attīrīja priekšā esošo ceļu. Pēc tam ceļš tika izpētīts un Ilma caurskatīja visu, ko gribēja izdarīt. Viņa atjaunoja saikni ar savu agrāko personīgo panākumu sajūtu. Sesija beidzās ar vizualizāciju, kurā viņa gāja caur saules pielietu pļavu un bija sasniegusi visu, ko vēlējusies.

Noslēgumā, Ilmu lūdzu padomāt par ēšanu un vērot, vai ir palicis kas tāds, kas vēl būtu jārisina. Viņa teica :”Nē, bet es atcerējos kaut ko”.Viņa atcerējās sevi un savu vecāko māsu pie galda, māsa negribēja ēst pusdienas. Tēvs teica māsai:”'Iemesls, kāpēc es mīlu Ilmu, ir tas, ka viņa vienmēr apēd pusdienas'. Un mazā meitene uztvēra šo ziņu sekojoši: „Ja es ēdīšu, Tētis mīlēs mani”, un tas arī bija viņas apsēstības iemesls.

Šajā gadījumā viss sākās ar e-pasta vēstuli:

Sveiki, Es esmu izlasījusi jūsu mājaslapu un man patīk jūsu pieeja. Es ciešu no pārliekas ēšanas un liekā svara, kā arī , izjūtu nemieru, kuram nav iemesla. Tikai doma vien par zvanu jums, liek man justies trauksmaini.

Pirmā Sesija

Jutai(vārds mainīts) bija nedaudz liekā svara, bet ne pārāk daudz. Ko es pamanīju vispirms, bija viņas nemiers. Jutai bija panikas lēkmes un bezmiegs. Viņa bija nemierīga darbā, mājās un jutās ļoti nervoza, katru reizi, kad runa gāja par ēšanu. Viņa strādāja lielā reklāmas aģentūrā, kur bieži, gandrīz katru nedēļu, tika organizētas klientu prezentācijas ar klātiem galdiem vai arī pasākumi, lai atzīmētu kāda darbinieka darba sasniegumu, kas vienmēr ietvēra arī dzērienus, maizītes un uzkodas. Juta apsēsti domāja par ēdienu, steidzinot runātājus ātrāk pabeigt viņu runas, lai tikai tiktu pie ēdiena. Ēdiens bija vienīgais par ko viņa spēja domāt. Dažreiz viņa visu pasākuma laiku pavadīja netālu no ēdiena galda... Un kas viņu satrauca visvairāk- viņa pat nebija izbadējusies, nevēlējās ēst, bet nevarēja sevi apturēt. Dažreiz viņa ielavījās sagatavošanas telpā, lai paķertu kādu ēdiena kumosu pirms pasākuma sākuma. Kaut kas viņu it kā dzina pie ēdiena, spēks, kuram viņa nespēja pretoties. Pietiekami slikti jau bija tas, ka viņai bija pastāvīgi jāēd, bet vēl sliktāk, ka to visu it kā vadīja kāds neapturams spēks.

Sesijā izmantoju Metaforu Modelēšanu, lai noteiktu, kā Juta „redz” savas attiecības ar ēdienu. Sesija ļāva Jutai „ieiet sevī „ un atklāt galveno cēloni. Prātā viņa skatīja 'izbadējušās galvas” tēlu, kas jāpabaro. Pārveidojot šo tēlu, mainījās arī viņas sajūtas attiecībā pret ēdienu.

Dažas nedēļas vēlāk es saņēmu ziņu:

Paldies par jūsu palīdzību, es jūtu, ka ir notikušas pārmaiņas pēc mūsu sesijas, kura notika pāris nedēļas atpakaļ. Mēs strādājām ar manām ēšanas problēmām, bet tā rezultātā, notika lielas un labas izmaiņas garastāvoklī pārmaiņas uz labo pusi un jūtu pašpārliecības pieaugumu it visās jomās. Man ir jauns izaicinājums - es esmu izvēlēta kā pārstāvis, kas dosies darba ceļojumā uz Šveici. Esmu daudz ceļojusi pirms tam, bet ne viena pati svešā vidē, un es vienmēr ļoti satraucos par ceļojuma detaļām utt. Jūtu, ka mans nemiera līmenis atkal pieaug, sakarā ar darbu un ceļojumu, un tas patiešām mani satrauc. Daļa manis zina, ka man nav no kā baidīties, bet es nevaru racionāli izvērtēt šo satraukumu un tikt no tā vaļā. Kā Jūs domājat, vai mēs varētu atkal organizēt sesiju ?

Otrā Sesija

Arī šajā sesijā tika izmantota Metaforu Modelēšana. Tā bija daudz vieglāka sesija, jo nemiera sākotne jau bija novērsta, un šīs konkrētās bailes bija drīzāk vispārēja rakstura nemiers par tikšanos ar jauniem cilvēkiem un iespējamo neatbilstību viņu gaidām. Sesija identificēja viņas iekšējos tēlus, šajā ziņā viņa vienmēr valkāja kādu masku, tas tika atrisināts ar spēka un pašpārliecības simbolu palīdzību, kas aizstāja nemiera sajūtas. Sesijai beidzoties, viņa bija pilna pārliecības par sevi un patīkami saviļņota par gaidāmo ceļojumu, zinot, ka viņai ir visi nepieciešamie resursi, lai varētu veiksmīgi tikt ar to galā.

Drīz vien pēc sesijas es saņēmu ziņu:

Viss iet labi. Pāris dienas pēc sesijas es pamodos pa nakti, es domāju par darba problēmu, ar kuru man šķita es netieku galā, bet bez panikas un baiļu sajūtām, to vispār nebija! Tā es spēju atkal mierīgi doties pie miera un aizmigt. Un vispār, mans stresa līmenis ir daudz zemāks un esmu nedaudz nokritusies svarā. Es dodos uz Šveici pēc 8 dienām, un es jūtos pilnībā pārliecināta par sevi un šo ceļojumu!

Un tad:

Pāris dienas darbā es jutos šausmīgi, sakarā ar pasākuma plānošanu, kas nerisinājās tik gludi, kā biju iecerējusi. Tā, it kā nav nekādu lielu problēmu, vienkārši iznākums bija negaidīti negatīvāks. Es atzinu, ka nespēju tikt galā ar noteikto lomu un mans priekšnieks man piekrita! Tagad viņš nodos šo uzdevumu kādam citam darbiniekam, bet man tas lika justies, kā neveiksminiecei. Vakar un arī šodien jutos ļoti slikti, atkal jutos savārgusi un nespēju aizmigt. Es nejūtu interesi par Šveices braucienu, un, šķiet, man ir jāatjauno mana pašpārliecība arī attiecībā uz darbu kopumā.

Trešā Sesija

Aptuveni divus mēnešus vēlāk Juta atkal vērsās pēc palīdzības. Viņa bija atbrīvojusies no lielākās daļas nemiera, bet darba ziņā jutās esam pašā virsotnē. Faktiski, visa ēšanas apsēstība darbā bija vienkārši pazudusi. Viņa nevarēja pat vispār atsaukt atmiņā šīs sajūtas, tā it kā tas būtu noticis ar kādu citu.Tomēr, viņa vairs nezaudēja svaru, un, faktiski, svētku laikā pieņēmās svarā un tagad bija norūpējusies par ēdienu mājas vidē, nevis darbā. Atkal jau viņu piemeklēja apsēstība ar ēšanu. Viņa regulāri atvēra skapīti-tikai, lai pārskatītu saldumus, lai pārliecinātos, ka tie visi ir uz vietas. Un, protams, pagaršoja vienu, lai būtu droša, ka tas arvien garšo tāpat, un arī otru.... pat to darot, viņa saprata, kas tas nav racionāli, ka tas ir nevajadzīgi, bet nespēja apstāties.

Šī sesija sākās ar izpēti par to, kā Juta jutās attiecībā pret ēdienu. Viņa atklāja, ka viņas māte dažreiz gatavoja bērniem jaukas maltītes un kārumus, lai viņi visi varētu sanākt kopā pie galda, smieties, būt laimīgi, būt īsta ģimene, dažreiz viņas māte kādu personisku iemeslu dēļ atstāja viņus pie galda vienus. Tad parasti izcēlās klaigas, cīņas un pār vaigiem sāka ritēt asaras. Juta saistīja ēdienu ar mīlestības jūtām, pieņemšanas sajūtām no ģimenes puses, apbalvojuma un piederības sajūtām. Būt bez ēdiena nozīmēja būt bez visām šīm lietām. Un viņa jutās slikti, kad viņai nebija ēdiena.Jūtot izsalkumu, viņa dusmojās, sāka tramdīt citus cilvēkus, tad viņi, savukārt, dusmojās uz Jutu un viņa noslēdzās raudot viena istabā, jūtoties nožēlojami un izsalkusi . Visa viņas pašpārliecība, sajūtas attiecībā uz to, kas viņa patiesībā ir, bija saistītas ar ēdienu.

Metaforu Modelēšanas process sākās labi, bet ar laiku atklāja nebeidzamo ciklu: es ēdu, jo esmu nelaimīga, es esmu nelaimīga, tāpēc, ka es ēdu....

Lai pārtrauktu šo nebeidzamo ciklu, es lūdzu Jutu iedomāties, ka viņas problēma ir pūķis un aprakstīt, kā viņš izskatās visos sīkumos. Kad tas bija izdarīts, lūdzu iztēloties, ka katra pūķa iezīme pārtop par pretstatu. Šī darbība palīdz prātam detalizētāk aplūkot tēlu, bet nelielās izmaiņas sekmē to, ka pūķis drīz vien pats pilnībā pārveidojas. Šīs izmaiņas drīz vien lika pūķim pacelties gaisā un aizlidot prom. Tā prāts metaforiski darīja Jutai zināmu, ka problēma ir pārveidota. Juta uzreiz sajuta, ka kaut kas ir mainījies, kaut arī nespēja pateikt, kas tieši. Bet es zināju, ka viņa bija tikusi galā ar sava nemiera sakni. Tās vienkārši bija bailes būt nemīlētai.

Aptuveni divas nedēļas vēlāk saņēmu vēstuli:

Sveiki,

Paldies, man iet visai labi! Esmu zaudējusi aptuveni 2 kg, bet labākais ir tas, ka nepārtrauktās domas par ēšanu ir mani atstājušas. Es ēdu, vadoties pēc savām sajūtām un izvēlos to, ko es patiešām vēlos, pat, ja tas ir šokolādes gabaliņš, bet vislieliskākais ir tas, ka es varu nobaudīt pāris gabaliņus un mierīgi apstāties. Es pārtraucu ēšanu un domāju, "vai man vajadzētu vēl ko ieēst"?, bet tas nav iepriekšējais nemierpilnais jautājums. Dažreiz mana atbilde ir jā, dažreiz nē.

Vēl kāda lieliska ziņa, tad, kad es saku sev nē, es nejūtos bēdīgi, nejūtu bailes, izsalkumu vai dusmas. Dažreiz es pat ļauju sev just izsalkumu un domāju - "es neesmu izsalkusi, bet pusdienās apēdīšu kut ko garšīgu" – pirms tam nekas tāds nebija dzirdēts!!!

Un es jūtu, ka arī prieks par pieķeršanos savai ģimenei ir vairojies. Sporta aktivitātēs nav daudz pārmaiņu , bet es domāju , ka mēģināšu motivēt sevi šajā virzienā. Esmu pamanījusi, ka kopš zaudēju nedaudz svara, jūtos spēcīgāka un koncentrētāka, jūtu vēlmi vingrot, bet tomēr joprojām cīnos ar citām prioritātēm un lietām, kuras var darīt vingrošanas vietā. Es, noteikti, esmu kļuvusi daudz optimistiskāka attiecībā uz visa paveiktā efektivitāti!

Milzīgs paldies - es ziņošu par saviem turpmākajiem panākumiem.

Juta Un vēl pēc divām nedēļām....

”Es zaudēju vēl 1 kg - arvien jūtos nedaudz dīvaini, bet es pārliecinoši esmu atbrīvojusies no pārmērīgās un neveselīgās intereses par ēdienu.”

Visai iespējams, ka kādreiz nākotnē Juta atgriezīsies pie manis atkal, bet viņas dzīve vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Prāts pārstāv sarežģītu, daudzslāņainu struktūru un, neapšaubāmi, tajā ir arī citas maināmas, pārveidojamas un transformējamas lietas, bet līdzko konkrētā problēmsituācija ir atrisināta, ir daudz vieglāk tikt galā ar no tās izrietošajām problēmām. Cilvēks var iemācīties tikt galā ar tām paša spēkiem vai arī vienkārši nolemt sadzīvot ar tām. Bet šausminošā apsēstība ar ēšanu ir izzudusi uz visiem laikiem.

http://hipnoterapija.lv/index.php/18-raksti/118-dazadu-pshoterapijas-gadijumu-piemeri