Nepareizas brokastis vai to trūkums noved pie aptaukošanās! Stīvens Gallo- psihologs un konsultants – dietologs no Ņujorkas, stāsta par “Wall-Street diētas sindromu”, kurš parāda viņa nevaļīgo pacientu, kas strādā finansu sfērā, ieradumu kopējo ainu. Tomēr ar nenozīmīgām variācijām šie ieradumi ir raksturīgi miljoniem citu cilvēku, un tieši tas ir labākais svara uzņemšanas veids, raksta The Wall Street Journal . Viņš vai viņa no rīta apēd kēksu vai sviestmaizi vai vispār izlaiž brokastis. Pusdienās uzkož ātro sviestmaizi vai jogurtu skrienot. Ap 16:00 tie mirst no bada un drudžaini uzklūp automātam, kas izsniedz ātrās sviestmaizes, vai metas virsū šokolādes batoniņiem, cepumiem un konfektēm, kuri atrodas ofisā. Tikko pārkāpjot mājas slieksni, tie drudžaini apēd pārpalikumus no mājnieku pusdienām un nepārtraukti kaut ko košļā, kamēr nenokrīt gulēt. Vai, kā variants, dodas iedzert un uzkost kā pienākas ar draugiem vai klientiem, iznīcinot visus riekstus bārā un visu groza saturu ar maizi, kamēr gaida savu pasūtījumu. Pretrunīgu ieteikumu jūrā par pareizu uzturu, visi ir vienisprātis: ja dienas sākumā izlaist ēdienreizi, tad vēlāk rodas nepārvarama tieksme pastāvīgi našķoties, uzkost, un šis nolādētais cikls izskaidro to, kāpēc arvien lielākām cilvēku masām draud aptaukošanās. Viens no svarīgākiem cēloņiem, kāpēc francūzietes nepaliek resnas, raksta Mirejs Guiljano savā grāmatā - viņas dienas laikā nodrošina sev sabalansētu uzturu un neuzkož starp ēdienreizēm. Kad mēs izlaižam brokastis, saka kardiologs un grāmatas “South Beach Diet” autors Artūrs Agastons, cukura līmenis asinīs krītas, un rīta stundās pieaug bada sajūta, kas noved pie tā, ka pusdienlaikā mēs uzkožam apšaubāmas kvalitātes un ar lielu ogļhidrātu daudzumu saturošas uzkodas, bet tas ir garantēts veids, kā uzņemt liekos svaru. Protams, padomā, ka ir jābrokasto, nav nekā revolucionāra. Un tomēr daudzi tā arī nav ieklausījušies.:) Organizācija, kas jau 25 gadus nodarbojas ar to, ka studē tendences uztura jomā, atzīmē, ka 12% regulāri iztiek bez brokastīm. Daži apgalvo, ka brokastis provocē tiem spēcīgāku bada sajūtu visas dienas garumā. Bet svarīgākais ir tas, ka cilvēki ēd nepareizas (ogļhidrātus saturošas) brokastis, kas nav ne ar ko labākas par vispār brokastu neēšanu. Sākt dienu ar sviestmaizi vai saldinātām sausām brokastīm un apelsīnu sulu – vai citiem attīrītiem ogļhidrātiem – nozīmē sekmēt apetītes pastiprināšanu tā vietā, lai to mazinātu, saka Volters Futtervejts – diabētu un citu endokrīno noviržu speciālists no medicīnas skolas Ņujorkā. "Jūs pēkšņi saņemat tīra cukura porciju, kas provocē tūlītēju insulīna izstrādi aizkuņģa dziedzerī un, kā rezultātā, cukura līmeņa samazināšanos asinīs". Pēc stundas vai divām jūs varat sajust aizkaitināmību un nemieru, jums ir grūti koncentrēt uzmanību un no jauna gribas mazliet uzkost. "Tas ir noslēgts aplis. Tas dezorganizēs visu dienu", – saka Futtervejts. Patiešām, saka Gallo, viņa pacienti pārēdas ne tāpēc, ka tiem trūkst gribasspēks. "Gribasspēka tiem ir ļoti daudz. Taču problēma slēpjas citur. Viņi centās cīnīties ar sava ķermeņa ķīmiju". Bez tā, ka dienas sākumā cilvēki ir pārāk aizņemti, lai pievērstu uzmanību ēdienam, tie netīšām nolemj sevi uz rijību, kad tomēr sāk uzkost dienas vidū. Par to Gallo raksta savā grāmatā "Diēta un baušļi". Ja jūs iztiekat bez uztura vairāk kā 3-4 stundas, bet pēc tam lietojat vienkāršos ogļhidrātus, tādi kā cepumi vai sālīti salmiņi, jūs provocējat insulīna un dabiskā olbaltumvielu līmeņa krasu palielināšanos, kuru dēvē par Y neiropeptīdu. Tas ir tas pats, kā pielikt degošu sērkociņu pie benzīna peļķes, skaidro viņš. "Piesātinājuma sajūtas vietā jums rodas asa apetītes palielināšanās, un tā vietā, lai apēstu vienu cepumu, jūs izēdat visu paciņu". Viens no veidiem saglabāt cukura līmeni stabilu un kontrolēt apetīti - ir lietot brokastīs pietiekami daudz olbaltumvielu: ideālās brokastis var sastāvēt, piemēram, no olu olbaltumu omletes un jogurta ar zemu tauku saturu. Mazāk piesātinātas olbaltumvielas un salāti vai citi dārzeņi pusdienās nodrošinās jums sāta sajūtu uz dažām stundām. Dienas vidū var nedaudz uzkost ar ēdienu, kas satur olbaltumvielas un šķiedrvielas, – piemēram, cieti novārīta ola, siers, ar zemu tauku saturu– pateicoties tam 16:00 jūs jau nemetīsieties virsū ogļhidrātiem, raksta avīze. Vakariņās jūs būsiet ne tik izbadējušies, un jūs apmierinās liesa gaļa un salāti vai vēl kādi dārzeņi. Ja vēlu vakarā jums sagribēsies kaut ko uzkost, pamēģiniet neapstrādātus graudaugus, marmelādi bez cukura vai mazkaloriju sasaldētu sulu. “Jo vēlāk jūs ēdat, jo piesardzīgāk ir jāizturās pret ogļhidrātiem", – atzīst Gallo. Bez tam, ir derīgi izvairīties no situācijām, kur varat tikt pakļauts kārdinājumam.