1.Refreimings Refreimings, jeb skatupunkta maiņa parasti tiek veikta transa stāvoklī un tiek izteikta kā metafora. Refreiminga mērķis ir piedāvāt klientam iespēju ieraudzīt un izvērtēt savu rīcību no cita skatu punkta. Nozīme, kas tiek piedēvēta situācijai ir atkarīga no pieņēmuma, ko jūs uz to attieciniet. Dažādi pieņēmumi dod dažādas nozīmes. Pie manis uz pārrunām nāca students tā iemesla dēļ, ka viņš bija izkritis visos pirmā semestra eksāmenos un pēc tam vēlējās pamest mācības. Kad es viņam pajautāju, ko šī situācija viņam ir pastāstījusi par viņu pašu, viņš atbildēja: "Tas nozīmē, ka es neesmu pietiekoši labs, lai mācītos universitātē". Viņš bija izgājis karadienestu, tāpēc es pajautāju, vai jau pirmajā dienā viņš zināja, kā soļot un šaut? Pēc tam es painteresējos, kādu apmācību viņš ir izgājis, lai kļūtu par studentu? Attieksme pilnībā izmainījās, kad viņš saprata, ka problēma slēpjas tajā apstāklī, ka viņam ir jāapgūst mācīšanās iemaņas. Pārdomājot situāciju, viņš atguva motivāciju, lai mēģinātu vēlreiz. Pārdomājot tiek atzītas klienta rīcība un jūtas, bet mainīta attieksme pret tām. Nozīme, kādu jūs piešķirat situācijai, ir atkarīga no jūsu pasaules uzskata un pieņēmumiem, kādi jums ir. Tikai dažas lietas šajā dzīvē ir viennozīmīgi labas vai sliktas, viss pārējais ir subjektīvs un interpretējams. Pārdomājot neveiksmes darba meklējumos, jūs iegūstiet nepieciešamo informāciju, lai izprastu, kā nākamreiz vajadzētu sevi pasniegt. Tas ir daudz noderīgāk, nekā šķiest laiku apvainojumos un apraudot neizdošanos. Uztveriet lietainu dienu kā iespēju labi pavadīt laiku mājās ar saviem bērniem – šāda attieksme ļaus jums pārvērst vilšanos ieguvumā. Ideālā gadījumā, pārdomājot problemātisku uzvedību, tā tiek pārvērsta pozitīvā uzvedībā. 2.Vizualizēšana Šī tehnika izmanto iztēli, lai radītu procesu, kurā klients varētu droši un sekmīgi atrisināt situāciju, kas iepriekš bija radījusi nopietnas problēmas. Mūsu prāts nespēj atšķirt kaut ko spilgti iztēlotu no faktiskā, tāpēc klients mācās asociēt sevi ar veiksmīga iznākuma tēlu. Šāda veida garīgā repetīcija ietekmēs uzvedību reālā situācijā. Vizualizēšanas piedāvājums. Vizualizēšana, iespējams, ir visizplatītākā hipnoterapijā izmantotā tehnika. Tāpat tā ir arī pašhipnozes veids. Vizualizēšana galvenokārt tiek izmantota kā sava veida izmēģinājums, kas ļauj klientam iejusties nākotnē. Tāpat tā tiek lietota arī manipulēšanai ar simboliskajiem objektiem Metaforu Modelēšanā un piekļūšanai atmiņām, izmantojot regresiju. Vizualizēšana ir arī nozīmīga Metaforas daļa, kur klients vizualizē darbību un mijiedarbojas ar apkārtni. 3.Metaforu terapija Metafora ir ikviena cilvēka domāšanas un runāšanas pamatā. Cilvēkiem patīk klausīties stāstus. Klīniskajā praksē terapeiti ņem vērā šo tradīciju. Terapeits klientam, kas atrodas hipnozē, izstāsta stāstu, kurā ir iekļautas viena vai vairākas rūpīgi izvēlētas metaforas. Klienta prāts zemapziņā analizē metaforu un atrod līdzības ar savu dzīvi. Tāpēc metaforu var uzskatīt par netiešās suģestijas veidu. Hipnoterapija un metaforas Metafora ir domāšanas un runāšanas kodols. Metafora nosaka to, kā mēs domājam paši par sevi un to, kā mēs uztveram pasauli. Metaforas veido sabiedrību un kultūru. Spēja saskatīt vienu lietu citas ietvaros ir ikvienam cilvēkam piemītoša pamata pazīme. Hipnoterapijā metaforas tiek plaši izmantotas. Terapeits var izmantot metaforu, lai: - pamudinātu klausītāju ieraudzīt pasauli citām acīm; - iemācītu pareizi apgūt jaunas zināšanas; - censtos pareizi ievirzīt domāšanu un uzvedību; - izraisītu aktīvu līdzdalību; - mainītu uzskatus. Ikvienā sabiedrībā metaforai ir galvenā loma kultūras vērtību nodošanā. Stāsti, mīti un līdzības ļauj indivīdam izdarīt secinājumus par to, kā uzvesties un saprast apkārtējo pasauli. Klīniskajā praksē terapeiti ņem vērā šo tradīciju. Terapeits klientam, kas atrodas hipnozē, izstāsta stāstu, kurā ir iekļautas viena vai vairākas rūpīgi izvēlētas metaforas. Klienta prāts zemapziņā analizē metaforu un atrod līdzības ar savu dzīvi. Nākamajās dienās un nedēļās klients neapzināti sāks pielietot metaforas dotos norādījumus un izpratni, tādējādi radot izmaiņas savā uzvedībā un uzskatos. Tāpēc metaforu var uzskatīt par netiešās ietekmes veidu. Metaforu metodes Tomēr mūsdienu pieeja metaforu terapijai neapstājas tikai pie netiešās ietekmes. Dažos terapijas veidos klientam tiek iedota metafora un lūgts to pārveidot, lai tā saskanētu ar viņa paša mentālo modeli. Citas tehnikas ir vērstas tieši uz paša klienta metaforām. Metaforas nodošana Visvieglākais metaforas nodošanas veids ir izstāstīt stāstu. Stāstu var uztvert gan burtiski, gan metaforiski, atkarībā no tajā ietvertās slēptās nozīmes. Metaforai vienmēr ir vismaz divas daļas: apgalvojums un salīdzinājums un arī uztverei ir divi līmeņi: burtiskā, virspusējā nozīme un padziļinātas struktūras simboliskā nozīme. Metaforas, klientam esot nomodā, var nodot anekdotes, stāsta vai dzīvas vizualizēšanas veidā. Savukārt, klientam atrodoties transa stāvoklī – fantāziju vai darbības metaforu veidā. Metaforu terapijā ne vienmēr ir nepieciešama formālā indukcija – vairums klientu nonāk transa stāvoklī spontāni stāstīšanas laikā. No klienta skata punkta metaforas var būt gan netiešas, gan tiešas. Netiešās: netiešajā metaforā klients vienkārši klausās stāstu un seko metaforas attīstībai. Klients vairāk domās var izdzīvot situāciju, kas aprakstīta metaforā, vai klausīties/vērot norises. Tiešās: tiešajā metaforā klientam ir protagonists (galvenās lomas tēlotājs) un aktīvi iesaistās mijiedarbībā ar metaforas "iekšējo apkārtni". Klients var nojaukt sienas, pārvarēt kalnus vai nodzēst ugunsgrēku u.c. Metaforu veidu piemēri Metaforas var iedalīt dažādās kategorijās. Dažas metaforas ir ļoti vispārīgas, citas ir daudz noteiktākas un specifiskākas. Atklāsmes metaforas Šajās metaforās klients tiek pārcelts uz savdabīgu un dīvainu vietu, kur atrod risinājumu savām problēmām. Informācija var tikt nodota kā rakstisks paziņojums vai kādas personas runātais, vai var tikt vienkārši aptverta, atrodoties šajā vietā. Būtība slēpjas tajā, ka cilvēka zemapziņa jau iepriekš zina šīs problēmas risinājumu un viņam ir nepieciešama tikai atļauja, lai izvilktu to ārā. Dažas no atklāsmes metaforām ir tikai kognitīvās (izziņas) modelēšanas veids, kas palīdz klientiem aptvert viņu problēmas ilustrācijas veidā, bet pēc tam iedod instrumentus šīs bildes izmainīšanai. Atslābināšanās metaforas Šīs metaforas ir izveidotas, lai palīdzētu klientam atslābināties, samazinātu stresu vai ļautu aizbēgt no nepārejoša nemiera. Parasti tās ir praktiski neatšķiramas no vadāmās vizualizēšanas. Klients parasti dodas uz salu vai dārzu, vai kādu citu klusu vietu ar visnotaļ nomierinošu un atslābinošu apkārtni. Klientam piedāvā atgulties, atslābināties un mijiedarboties ar patīkamām būtnēm. Mērķis ir palīdzēt klientam iemācīties kā pašam panākt atslābināšanos ar sirdsdarbības un elpošanas palēnināšanos, asinsspiediena samazināšanos u.c. Kontroles metaforas Šo metaforu pamatā ir doma, ja klients var kontrolēt jebkāda veida mašīnu, tad šī mašīna var būt saistīta ar kādu funkciju, kuru klients vēlas kontrolēt. Metaforas parasti piedāvā klientam iztēloties kādu mašīnu ar mērīšanas ierīci, piemēram, disku. Disks ir saistīts ar klienta problēmu, piemēram, sāpēm, un klientam ir jāmaina līmenis, ko rāda disks, un vienlaikus ar to – arī problēmas pakāpe. Darbības metaforas Ar darbības metaforu palīdzību klients tiek nostādīts kādā situācijā un tad tiek aicināts rīkoties, lai kaut kādā veidā ietekmētu apkārtni. Klients var atvērt durvis, novelt smagumu vai veikt kādu citu uzdevumu. Darbības metaforas hipnozē tiek izmantotas arī lai prātam zemapziņā liktu izvēlēties vai atrast vienu, noteiktu izturēšanās veidu. Klients atrodas situācijā, kad kādai simboliskai darbībai, piemēram, šķērsojot tiltu vai aizpeldot laivā, ir pastāvīgas sekas, jo viņš kaut ko iegūst vai no kaut kā atbrīvojas. Pārdomu metaforas Šīs metaforas tiek izmantotas, lai izstāstītu stāstu, kas kaut kādā veidā sasaucas ar klienta pieredzi. Klients to nosaka zemapziņas līmenī, bet uztver metaforas nozīmi un salīdzina to ar savu personīgo pieredzi, tādā veidā mainot savas pieredzes nozīmi. Pārdomājot iegūtās pieredzes nozīmi, klients spēj mainīt savu izturēšanos esošajā situācijā. Fantāzijas metaforas Vairumā metaforu ir ietverti iztēles un fantāzijas elementi, bet ir tādas, kas pilnībā ir fantāzija. Piemēram, cilvēks, kurš pārvēršas dzīvniekā vai viduslaiku bruņiniekā, pa upēm plūstoša asiņu straume vai kāda cita forma. Antropomorfās metaforas Terapeits izstāsta notikumu, kam pirmajā mirklī, šķiet, nav nekādas saistības ar klientu vai viņa problēmu. Stāstos parasti izmanto antropomorfas radības – zirnekļus, simtkājus, runājošas zivis u.c. Šie stāsti tiek stāstīti ļoti vienkāršā, gandrīz bērnu valodā. Stāstos parasti tiek atspoguļotas radības bažas, radība izmēģina vairākas lietas, lai tiktu galā ar problēmu. Parasti bez panākumiem un ir jau gatava atmest šo domu, bet tad parādās kāda gudrāka radība, kura pasaka priekšā risinājumu. Būtībā klienta zemapziņā tiks vilktas paralēles ar stāstu un, iespējams, varētu tikt atrasts pareizais problēmas risinājums. Šīs metaforas ir veidotas, lai varētu netiešā veidā mācīt, bet tajā pašā laikā, lai varētu pārvarēt jebkādu klienta pretestību. Pašanalīzes metaforas Metaforām kopumā piemīt kāds elements, ka terapeits vēlas nodot vai vilkt paralēles ar citu situāciju, bet ir arī metaforas, kurās nav "vēstījuma", nav nekādas slēptās nozīmes, nav nobeiguma vai ir vairāki iespējamie nobeigumi. Šādas metaforas ieslēdz zemapziņu, apvienojot elementus, kas sākumā šķiet savā starpā nesaistīti vai pat pretrunīgi. Klienta prāts aptver šos metaforas fragmentus un pats izlemj, kuri elementi attiecas uz viņa dzīvi, vai arī rada stāstu, kurā apvieno visus elementus, vai izveido tiem kopēju noslēgumu. Līdzvērtības metaforas Vienkāršās metaforas, kas "apspēlē" metaforas nozīmes formulējumu. Piemēram, cilvēkam var pateikt, lai viņš iedomājas, ka stāv zem auksta un tīra kalnu ūdenskrituma, un, ka tas aizskalo prom visas viņa problēmas. Jeb cilvēks iztēlojas, ka ir uzkāpis kalna virsotnē, no kurienes viņa priekšā paveras skats uz viņa nākotni. Vairāku līmeņu metaforas Vairāku līmeņu metaforas sastāv no vairākiem secīgiem stāstiem. Standartā kopā tiek izmantotas trīs metaforas. Klientam tiek attēlota pirmā metafora un viņš nokļūst kādā dramatiskā situācijā, kurā klients paliek, neatrisinot savu problēmu. Pēc tam terapeits uzsāk otro metaforu un atkal klients tiek aizvests līdz būtiskiem jautājumiem un atstāj problēmu neatrisinātu. Trešā metafora ir nobeigums un aizved klientu līdz noslēgumam. Šī trešā metafora ir noteicošais visas terapeitiskās sesijas aspekts. Tā var būt tīra metafora vai saistīta ar tiešās ietekmes elementiem – tas viss var veidot šīs daļas pamatu. Galvenās metaforas problēma ir atrisināta un tagad uzmanības centrā nonāk otrā metafora – un tiek novesta līdz noslēgumam. Visbeidzot, trešā metafora turpinās no tās vietas, kur tika pārtraukta, un klientam tiek piedāvāta iespēja arī to atrisināt līdz galam. Vispārīgi metafora ir kaut kas, kas apzīmē kaut ko citu. Metaforas var būt vārdiskas vai neverbālas. Vārdiskās metaforas var būt atklātas un acīmredzamas, piemēram, "Man šķiet, ka es nesu smagu nastu." Tāpat tās var būt aizplīvurotas runā un apslēptas sensorajās izpausmēs, piemēram, "Es nezinu, kāpēc es joprojām turpinu sevi tā sodīt." Tā var būt arī abstraktu jēdzienu paušana – "Es jūtu dvēseles sāpes." Neverbālajās metaforās ietilpst "ķermeniskās" izpausmes, piemēram, ķermeņa valoda (žesti), pozas, apģērbs, skaņas, skatiens un "mākslinieciskā" komunikācija, piemēram, zīmēšana, dzeja, dejas, spēles, tēlošana teātri, rituāli un daudz kas cits. Katram saziņas veidam ir sava veida metafora. Metaforas plaši tiek izmantotas hipnoterapijā. 5.Atgriešanās pie pirmcēloņa Regresija ir ļoti spēcīga hipnozes tehnika, kas ietver klienta atgriešanu atpakaļ laikā līdz atmiņām par to notikumu, kas ir problēmas pirmcēlonis. Regresija arī tiek izmantota nenoteiktu baiļu vai atkarību gadījumos. Klientu ieved transa stāvoklī un vairākas reizes to padziļina, līdz kamēr viņš sasniedz stāvokli, kas tiek saukts par "somnambulismu". Šādā stāvoklī klients ir spējīgs vēlreiz pārdzīvot pagātnes notikumus it kā tie norisinātos reālajā laikā. Pēc tam hipnotizētājs atgādina klientam, ka pastāv noteikta sajūta vai emocionālais stāvoklis, ko viņš mēdz laiku pa laikam sajust. Klientam tiek lūgts tieši tagad izrādīt šo sajūtu. Tad klients tiek lūgts šo sajūtu pastiprināt, lai tā viņu gandrīz pilnībā pārņemtu. Pēc tam terapeits lūdz klientu domās atgriezties pie pirmās reizes, kad klients saskārās ar šo sajūtu. Šī procedūra tiek saukta par "afekta tiltu". Parasti klients atceras kādu nelielu, taču nozīmīgu notikumu savā bērnībā. Joprojām atrodošos transa stāvoklī, hipnotizētājs vada klientu vēlreiz caur šo notikumu, bet šoreiz klientam ir jāizmanto sevis paša, bet pieaugušā gudrība, lai pārdomātu notikumu vai mainītu tā iznākumu. Atkarībā no klienta un no sākotnējā notikuma apstākļiem, klientam var lūgt izrādīt dusmu vai kauna sajūtas, bet pēc tam tās apspiest. Tāpat var mēģināt uzsākt dialogu ar citiem cilvēkiem, it kā viņi tur atrastos. Pareizi pielietojot, regresijas tehnika ir visnotaļ iedarbīga. 6.Saiknes atjaunošana Daudzas problēmas, ko cilvēki piedzīvo, ir saistītas ar "sevis pazaudēšanu". Visiem ir pozitīva un negatīva pieredze un atmiņas. Veselai personībai var būt pastāvīga piekļuve tām visām – gan sliktajām, gan labajām. Un vesela personība parasti vairāk koncentrējas uz pozitīvo. Cilvēka prāta knifs ir nepieciešamībā regulāri atsvaidzināt vai "atkārtot" šīs atmiņas. Ja atmiņas netiek prātā atkārtotas, tās agri vai vēlu izzūd. Vispirms jums pazūd detaļas, bet pēc tam – arī pašas atmiņas. Tāpēc pastāv iespēja pazaudēt saikni ar savām pozitīvajām atmiņām, un, tā kā jūs esat pazaudējuši ar tām saikni – jūs vairs neatceraties, ka tās jums kādreiz ir bijušas. Sevišķi smagos gadījumos, piemēram, depresijā, cilvēki nespēj atcerēties no savas dzīves neko labu. Viņiem šķiet, ka visa viņu pieredze sastāv no negatīviem notikumiem un neveiksmēm, viņi nespēj atsaukt atmiņā kaut ko labu. Mazāk sarežģītās situācijās cilvēki mēdz aizmirst par kādu no savām spējām. Es neesmu pārliecināta par šīs parādības cēloņiem, bet hipnoze spēj atjaunot šo saikni ar atmiņām, kas notiek pilnīgi tāpat kā cilvēkiem atklājot sevī spējas, par kurām nekad viņi nebija iedomājušies. Jo tas ir normāli – uzskatīt, ka viņi kaut ko nevar izdarīt, piemēram, iemācīties braukt. Viņiem šķiet, ka viņi ir pilnīgi iestrēguši. Hipnozē viņus var virzīt, lai viņi atsauc atmiņā visas tās lietas, kuras viņi prot, piemēram, lasīt vai cept kūku. Hipnotizētājs krāj piemēru pēc piemēra, un tad pārliecina klientu, ka viņam piemīt pamata spējas, piemēram, "spēja mācīties". Pēc tam hipnotizētājs sasaista pierādītās spējas ar problemātisko darbību un parāda, ka tās ir viens un tas pats. Klienta prāts uztvers saikni un strauji atbrīvosies no "aizsprostojuma". Viņš atcerēsies, ka viņš zina, kā to izdarīt. Problēma ir atrisināta. 7.Solis nākotnē Hipnoterapijā regresijas vai vizualizācijas bieži tiek izmantotas veco emociju un uzvedības nojaukšanai. Klients atgriežas pie agrākās situācijas un tiek izvests tai cauri, beigās nonākot pie cita rezultāta, kur iepriekšējā uzvedība tiek neitralizēta. Virzība uz nākotni tiek izmantota, lai pārliecinātos, ka pagātnes uzvedība nākotnē neparādīsies. Klientu lūdz iztēloties sevi nākotnes situācijā un pavada cauri visām iespējamajām darbībām. Tas ļauj zemapziņai būt radošai, pieņemot turpmākos lēmumus, un, sastopoties ar līdzīgu situāciju, klientam "krājumā" būs piemērojami uzvedības varianti. Repetīcija kā variants Repetīcija, kas tiek saukts arī par "soli nākotnē", ietver klienta reakcijas pārbaudi dažādās situācijās, kas viņam rada problēmas. Tā parāda uzvedību, kura viņam ir vajadzīga, lai tiktu galā ar šo situāciju. Terapeits, virzoties uz priekšu situācijā, runā ar klientu, ļaujot pašam no saviem resursiem papildināt detaļas. Klientam var tieši palūgt vizualizēt situāciju, bet var arī lūgt iztēloties sevi alā, kur viņš ierauga savu nākotni ūdens atspulgā. Var arī aizvest klientu domās uz istabu, kur viņš varēs vērot milzīga izmēra video uz sienas, kas stāstīs par viņu. Iespējama alternatīva klientam varētu būt arī sastopot viesi no nākotnes vai guru, kurš viņu aizvestu uz kādu vietu, kur nākotni iespējams ieraudzīt mākonī vai vērot no malas kā teātrī. 6.Enkurošana Kad mēs pierakstām atmiņas, viens vai otrs elements mēdz dominēt. Tas var būt skats, skaņa vai emocijas. Tomēr dominējošais elements ir saistīts ar visiem pārējiem elementiem, kas kopā veido atmiņas. Tas ir automātisks un neapzināts process. Noenkurošanās var radīt zināmas problēmas, ja tā attīstās nekontrolēti. Smēķētājiem parasti ir problēmas ar noenkurošanos. Viņi bieži vien saskaras ar to, ka nevar izbaudīt maltīti bez cigaretes vai doties pārtraukumā neuzsmēķējot. Piemēram, pēc tam, kad ir atmetuši smēķēšanu, viņi vajadzību smēķēt izjūt daudz asāk, atrodoties draugu kompānijā. Lieta tā, ka viņiem ir izveidojusies asociācija starp sarunāšanos ar draugiem un smēķēšanu. Sākotnēji saruna ar draugiem sagādāja viņiem labpatiku. Pēc tam saikne kļuva tik spēcīga, ka viņi vairs nespēja saskarsmē iztikt bez smēķēšanas. Saiknes pēdējais posms – viņi sāk zemapziņā uzskatīt, ka cigarete ir iemesls labpatikai saskarsmē. Viņi sevi ir pārliecinājuši, ka vienkārša saruna nekad nebūs tik patīkama kā pirms tam. Noenkurošanos var izmantot arī pretējā virzienā. Ja kāds nevar pārstāt ēst saldējumu, tad es varu izveidot asociāciju starp saldējuma iepakojumu un kaut ko briesmīgu. Un nākamreiz, kad viņi atvērs saldējumu, tad viņu prātā parādīsies garša vai smarža kaut kam pretīgam, un doma ēst saldējumu kļūs atbaidoša. Hipnotiskie vārdi rada posthipnotiskos "enkurus" Posthipnotisko enkuru izveides princips ir vienkāršs: jūs piedāvājat klientam nokļūt noteiktā stāvoklī, laikā, kad notiek kāds notikums. Lai to panāktu, nepieciešams izmantot hipnotiskos vārdus vai frāzes. Hipnozē es ļauju klientam izjust pārliecību, nesmēķēšanu vai to, kas vajadzīgs, piedāvājot to tieši vai iedrošinot viņus vēlreiz izdzīvot pagātnes notikumus, kad klients izjuta šo sajūtu. Pēc tam jūs izmantojat hipnotiskos vārdus un frāzes un ierosiniet, ka šī sajūta parādīsies automātiski, notiekot līdzīgai situācijai. Kā "palaidēju" ir nepieciešams izvēlēties kādu situāciju vai parādību, ar ko klientam noteikti iznāks sastapties. Tā var būt situācija, ar kuru klientam ir problēmas vai kas tāds, kas neizbēgami notiek ar katru. 7.Inkrementālisms Klienti nereti dara zināmu, ka ir "iestrēguši" vai nevar panākt izmaiņas saistībā ar savu problēmu. Bieži tas notiek tādēļ, ka viņi izjūt savu problēmu kā kaut ko milzīgu, masīvu, visaptverošu un sastingušu. Problēma vienkārši šķiet pārāk liela, lai no tās atbrīvotos, tas šķiet pilnīgi neiespējami, tāpēc nav vērts pat mēģināt. Tomēr klients parasti piekrīt, ka pat no milzīgas klints var noskaldīt akmentiņu, ka pat nepanesamu smagumu ir iespējams pastumt par sprīdi, ka pat bailes var uz brīdi pārvarēt. Ļaujot prātam apjēgt niecīgu izmaiņu iespēju, es noārdu sajūtu, ka neko nevar pasākt. Sekojošais apgalvojums, ka niecīgas izmaiņas iespējams veikt vēl un vēlreiz, paver vēl plašākas iespējas. Pēc tam parasti ir iespējams pārliecināt zemapziņu novērtēt resursus, kas varētu jums palīdzēt noskaldīt gabaliņu vai sniegt pilnīgāku situācijas pārskatu. Tad process paātrinās un klients apzinās, ka viss problēmu kalns strauji izzūd. Šī tehnika ir ļoti lietderīgi izmantojama, lai risinātu tādas problēmas kā atlikšana, neracionāli spriedumi un dažādas fobijas. Tā ir biheiviorālās tehnikas kognitīvais ekvivalents ar nosaukumu "sistemātiska desensitizācija". Daļu terapija Daļu terapijā klients tiek hipnotizēts un hipnoterapeits izveido vārdisku saziņu ar transa stāvoklī esoša klienta zemapziņu. Kad saziņa kļūst stabila, hipnotizētājs lūdz atļauju aprunāties ar to klienta prāta daļu, kas rada problēmas uzvedībā. Teorētiski, visas klienta daļas ir vērtīgas un jebkāda uzvedība patiesībā tiecas pēc izdevīguma klientam, bet kādā brīdī tā vairs nav izdevīga un kļūst par problēmu. Prāta daļai, kas atbild par uzvedību tiek jautāts: kāpēc tā šādi uzvedas? Smēķētāja gadījumā, par smēķēšanu atbildīgā daļa varētu apgalvot, ka viņa ignorē visus atmešanas mēģinājumus, jo smēķēšana parāda apkārtējiem, cik jūs esat foršs, nobriedis un spēcīgs, un kamēr smēķētājs smēķē – neviens nevar viņu izmantot. Hipnoterapeits tad var lūgt atļauju sazināties ar klienta zemapziņas radošo daļu. Radošajai daļai var palūgt, lai tā sazinās ar smēķētāja daļu un izstāsta par citiem veidiem, kā darīt pasaulei zināmu, ka klients ir foršs un neatkarīgs bez smēķēšanas. Pēc tam klientam tiek dots zināms laiks, lai abas daļas varētu sazināties savā starpā un nonākt pie secinājuma. Hipnotizētājam pēc tam jāpaveic tas, ko sauc par "ekoloģisko pārbaudi", lai pārliecinātos, ka katra no daļām ir laimīga un abas ir apmierinātas ar risinājumu. Tad tiek veikts tests pēc "solis nākotnē" metodikas un pēc tā pabeigšanas, kad abas daļas paziņos, ka viss ir kārtībā – klients ir jāatgriež tagadnē.