Glikozes-fruktozes sīrups un bites Pirms dažiem gadiem ASV sākās masveida medus bišu izmiršana, bišķopji katru gadu zaudēja līdz trešajai daļai saimju, dažkārt pat vairāk. Šīs nelaimes cēloni ilgu laiku neizdevās noskaidrot. Tika izvirzītas hipotēzes, ka vainojams kāds no pesticīdiem vai ģenētiski modificētajiem organismiem, vai pārmaiņas Zemes magnētiskajā laukā, klimata svārstības un tamlīdzīgi. Taču kāds nesen veikts pētījums liek domāt, ka īstais cēlonis varētu būt glikozes-fruktozes sīrups, ko biškopji pēdējā laikā arvien biežāk izbaro bitēm saharozes (parastā cukura) vietā. Glikozes-fruktozes sīrups ir salds šķidrums, ko rūpnieciski pagatavo no kukurūzas cietes, un kurš ir manāmi lētāks par saharozi, kā arī tehnoloģiski vieglāk izmantojams, jo tiek tirgots kā noteiktas koncentrācijas šķīdums. Pēdējā laikā tieši šī lētuma dēļ sīrupu aizvien vairāk pielieto ne tikai dzērienu saldināšanai, bet arī konditorejas izstrādājumu ražošanā, par to katrs var pārliecināties, izlasot dažādu saldumu sastāvdaļu sarakstu. Praktiski, ir grūti atrast kādu pārstrādātu produktu, kurā nebūtu glikozes-fruktozes sīrupa. Saharoze ir ļoti tīra, kristāliska viela praktiski bez piejaukumiem, turpretī glikozes-fruktozes sīrups satur dažādus ražošanas palīgvielu piemaisījumus, kā sēra dioksīdu, pektīnus un dažādus hidrolīzes produktus. Nedaudz paaugstinātās temperatūrās (virs 40 grādiem), fruktoze zaudē ūdeni un veidojas gan cilvēkiem, gan bitēm toksiska viela, hidroksimetilfurfurols (http://en.wikipedia.org/wiki/Hydroxymethylfurfural). Šo vielu izmanto arī kā indikatoru, lai noteiktu medus kvalitāti - ilgi glabātā vai karsētā medū tā ir vairāk. Izbarojot bitēm saharozi, hidroksifurfurola veidošanās risks praktiski nepastāv, jo saharozē glikozes un fruktozes molekulas ir ķīmiski saistītas un noturīgākas pret sabrukšanu. Taču glikozes-fruktozes sīrups dažādu apstākļu dēļ var glabājot vai pārvadājot sakarst, iegūstot toksiskas sastāvdaļas. Bišu bojāeja sakrīt ar aizvien pieaugošu glikozes-fruktozes sīrupa izmantošanu koloniju piebarošanai cukura vietā, it īpaši ASV. Pētījums pieejams adresē http://pubs.acs.org/stoken/presspac/presspac/full/10.1021/jf9014526 Kāds tam visam sakars ar cilvēkiem un mūsu veselību? Visnotaļ acīmredzams - ja jau glikozes-fruktozes sīrupu izmanto daudzu pārtikas produktu ražošanā, ieskaitot vairākas maizes šķirnes, tad termiskās apstrādes rezultātā no fruktozes veidojas toksiskais hidroksimetilfurfurols, ko paši nezinot notiesājam. Piemēram, ēdot maizi, ja mīklai pievienots glikozes-fruktozes sīrups. Jo augstākā temperatūrā tiek karsēta fruktoze, jo vairāk veidojas hidroksimetilfurfurols. Cilvēka ķermenī tas noārdās, sadaloties par formaldehīdu un citiem toksiskiem savienojumiem. Šī iemesla dēļ, ieteicams izvairīties no produktiem, kuru pagatavošanā izmantots glikozes-fruktozes sīrups. Ir arī vēl citi iemesli, kā aptaukošanās un aknu deģenerācija, taču tā ir atsevišķa tēma. http://www.naturalnews.com/027286_HFCS_food_honey.html