Depresijas izcelšanās risks ir saistīts ar apmierinātību ar dzīvi- un šī saistība var lielā pakāpē attiecināta uz gēniem, ir noskaidrojuši pētnieki. Tas ir galvenais atklājums, kas ir izdarīts jaunā dvīņu pētījumā Norvēģijas Sabiedrības veselības institūtā kopā ar Oslo Universtitāti. Pētnieki salīdzināja longitudiālu identisku un ne-identisku dvīņu informāciju, lai determinētu kā klīniskās depresijas izcelšanās risks ir saistīts ar vispārējo apmierinātību ar dzīvi. Pētījuma piedalījās 1500 dvīņu pāri. Rezultāti uzrādīja, ka gan vīrieši, gan sievietes, kuri atbilda klīniskās depresijas kritērijiem(attiecīgi 15,8% un 11,1%) ziņoja par zemu apmierinātību ar dzīvi. 74% sakarība starp klīnisko depresiju un apmierinātību ar dzīvi var tikt izskaidrota ar gēniem, teica pētnieki. Atlikusī sakarība(26%) varētu tikt skaidrota ar unikāliem vides apstākļiem. Pētnieki arīdzan atsevišķi katru no tām aprēķināja vispārējas apmierinātības ar dzīvi un klīniskās depresijas pārmantojamību. Vispārējās apmierinātības ar dzīvi pārmantojamība, par ko nav agrāk ziņots, bija 72%. Citiem vārdiem sakot, galvenokārt tas ir gēni, kuru ietekme izskaidro, kāpēc mēs atšķiramies savā tendencēs būt apmierinātiem ar savas dzīves saturu. Tas ir mērs, kādā pakāpē individuālās atšķirības saistība ar traucējumu var tikt attiecinātas uz ģenētiku. Tas sasaucas ar daudzu gēnu kombinēto efektu un nesniedz informāciju par specifisku gēnu iedarbību. Šie aprēķini ir balstīti populācijā, bet ne indivīdu ziņā. Klīniskajai depresijai bija 34% pārmantojamība, kas ļoti saskan ar agrākajiem pētījumiem. "Dzīves gaišās puses redzēšanas stabila tendence ir saistīta ar zemāku klīniskās depresijas risku tāpēc, ka daži ģenētiski faktori ietekmē abus stāvokļus", saka pētnieks Ragnhild Bang Nes no the Division of Mental Health. Taču neraugoties uz visu augstāk rakstīto, mūsu dzīvē tas, kā mēs pavadām savu laiku un darām savas lietas mums var palīdzēt pārvarēt pieminētās grūtības. Sīkas, vienkāršas lietas ikdienā maina mūsu noskaņojumu. Gēni, kuri ir saistīti ar apmierinātību ar dzīvi un pozitīvismu sniedz mums aizsardzību pret klīnisko depresiju. Raksta avots: Ragnhild B. Nes, Nikolai O. Czajkowski, Espen Røysamb, Ragnhild E. Ørstavik, Kristian Tambs, Ted Reichborn-Kjennerud. Major depression and life satisfaction: A population-based twin study. Journal of Affective Disorders, 2012; DOI: 10.1016/j.jad.2012.05.060